Publicēja: vilakabiblio | augusts 26, 2019

„Delnās sajūtot dzīvības pulsu”… (Baltijas ceļam – 30)

Šogad aprit 30 gadi kopš 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās un 15 min. veidoja 600 km garu dzīvo ķēdi, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un vienam otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.

2019. gadā tiek atzīmēta akcijas “Baltijas ceļš” trīsdesmitā gadadiena ar mērķi: atgādināt un skaidrot Baltijas ceļa nozīmi vietējā un starptautiskā mērogā;  turpināt fiksēt Baltijas ceļa organizatoru un dalībnieku atmiņas;   daudzveidīgās norisēs iesaistīt plašu sabiedrību.

Simboliski  vienojoties ar citiem akcijas dalībniekiem, 23. augusta pievakarē pie Viļakas novada bibliotēkas brīvā dabā pulcējās mūsu lasītāji un citi interesenti, lai kavētos atmiņās par trešās atmodas laiku, Latvijas Tautas frontes darbību un savu dalību Baltijas ceļā. Atmodas laiks tiek dēvēts arī par Baltijas valstu „dziesmoto revolūciju”, kad dziesma stiprināja tautas pašapziņu, no jauna iededzot dvēseles uguni. Arī Viļakā pie ugunskura atmiņu stāsti mijās ar dziesmām – “Manai tautai”, “Brīvību Baltijai!”, “Dzimtā valoda”, “Zeme, zeme…” un citām – Normunda, Viļa un Kristiāna izpildījumā.

Vilis Bukšs pastāstīja par avīzes “Balvu Atmoda” lomu un veidotājiem. Tās vadītājs Kazimirs Šļakota pats stāstīja par braucienu uz Balvu rajona vietu Baltijas ceļa posmā Rūjiena – Oleri. Turpceļā bijusi neziņa un piesardzība, bet atpakaļceļā līdz pat Žīguriem skanējušas dziesmas. Atmiņās dalījās arī Silvija Kupriša, akcentējot neaizmirstamo kopības sajūtu un emocionālo pārdzīvojumu. Citi klātesošie Baltijas ceļā nebija piedalījušies, bet pauda savas atmodas laika izjūtas un pārdzīvojumus. Tika runāts arī par iegūtās neatkarības novērtēšanu un katra cilvēka ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Īsu brīdi mūsu pulkam pievienojās arī Viļakas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels un nodziedāja dziesmu “Svētī, Kungs!”, kuras vārdu un mūzikas autors ir priesteris Romans Grantovskis, Baltijas ceļa dalībnieks.

Visus vienoja ugunskurs, kura liesmiņas sildīja un atgādināja par “Liesmojošā Baltijas ceļa” ugunskuriem, kuri tika kurti 1991. gadā. Tikšanās dalībnieki sastājās tam apkārt un, rokās sadevušies, dziedāja “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme!”, stāvot kopā kā toreiz, pirms 30 gadiem, –  “tā plecu pie pleca, delnās sajūtot dzīvības pulsu, dzirdot kaimiņu sirdis pukstam un brīvību saucot – ne vairs čukstot…” (R.Jeromāne). Tika dziedātas arī citas dziesmas, bet pasākuma izskaņā bija iespēja nobaudīt uz ugunskura vārītu zupu.

Lai šis atmiņu ugunskurs palīdz stiprināt kopības sajūtu, saglabāt sirdīs savas dzimtenes mīlestību un neļauj aizmirst par tiem, kuri palīdzēja atgūt neatkarību!

Vairāk bildēs

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: informācijas speciālists Vilis Bukšs

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: