Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 2, 2021

Esmu, lai apzinātos savu esmu.

Sabiedriskajam un kultūras darbiniekam, literātam, māksliniekam, dabas un laika zīmju pazinējam Vilim Bukšam – 65 gadu jubileja. Cilvēks, kuram sāp par katru nolauztu ziedu… izpostītu ligzdu, samītu skudru, cilvēks, kuram augstākais spēks ir Daba.

Dzimis 1956.gada 5.jūlijā Balvu rajona Susāju pagasta Meirovas ciemā, tādēļ arī viņa interneta blogs ir Meiravietis: https://meiravietis.typepad.com/mans/ , kurā ir Viļa fotogrāfijas, dzejoļi, filozofiski apraksti. Īsts Latgales, savas dzimtās puses, patriots. Viļakas novada ģerboņa autors.

Viens no aktīvākajiem Atmodas laika cilvēkiem. Par drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, piedaloties Latvijas neatkarības aizstāvēšanā, apbalvots ar Balvu novada domes Atzinības rakstu. Grāmatas ,,Bija tāds laiks. 1991. Janvāra barikādes” (2016) līdzautors. Piedalījies Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā.

Apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka goda zīmi. 2011.gadā Vilis Bukšs par netradicionālu un radošu Viļakas novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu un novada simbolikas izveidi apbalvots ar Viļakas novada Atzinības rakstu.

2001.gadā sāka darbu Žīguru kultūras namā, kur realizējis vairākus lielus projektus, arī Žīguru estrādes celtniecību, bet kopš 2007.gada strādāja Viļakas pilsētas bibliotēkā par datorspeciālistu, veidoja bibliotēkas mājaslapu. 2019.gada rudenī, pēc 44 darba gadiem devies pelnītā atpūtā, nu var izbaudīt savu lielāko aizraušanos – iešanu dabā, fotografēšanu.

“Mūsu senči vēroja dabu un izdzīvoja. Pateicoties viņiem, mēs esam šajā pasaulē. Ja mūsu senči būtu dumji, mēs te nerunātu, bet viņiem piemita liela dzīves māksla. Vai mēs tagad bez satelītiem un modernas aparatūras kaut ko zinātu? Mūsdienu cilvēks ar masveidīgumu un urbanizāciju izraisa katastrofas, bet senči izdzīvoja skarbos apstākļos. Mēs, latvieši, vēl neesam nozaudējuši senču prasmes. Kāpēc iznīcināt to, kas mums jau ir, skriet pakaļ Rietumu civilizācijai, kas tagad saprot, ka daudzējādā ziņā nonākusi strupceļā, un grib atgriezties. Mūsu būtība ir organiskās vielas, mēs neesam veidoti no cita materiāla kā visa pārējā daba, tāpēc mums tā ir jāsaglabā. Ja paņemam tikai tik, cik vajag, ir līdzsvars, kas ir visa pamatā.  …. Mēs jau esam brīnumā iekšā, bet gribam skriet meklēt brīnumus citur. Kad reiz cilvēks sapratīs, ka ir nevis jāskrien uz austrumiem vai rietumiem, bet jāizprot, kas viņš pats ir? Tur tas sāls! Mums jau ir tautas vērojumi, ticējumi, bet jauna lapa tajos katram pašam jāatver” – stāsta Vilis.

Viļa dzīve ir nemitīgs skrējiens… Savu 60. jubileju nosvinēja, noskrienot  60 kilometrus 8 stundās, pēc tam uzkāpjot paša stādītajā ozolā – par godu savai dzīvei un pasaulei. “Es tikai ceļš, ceļš bezgalīgs…“  /Vilis Bukšs /

Sveicam Vili jubilejā! Lai neapstājas skrējiens, lai neizsīkst jaunu domu un ieceru avots!

Vairāk par Vili: https://twitter.com/meiravietis; https://meiravietis.typepad.com/mans.


Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Kategorija

%d bloggers like this: