***Februārī Viļakas novada bibliotēkas Izstāžu zālē bija skatāma Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Kangaru ciema iedzīvotājas – rokdarbnieces Leontinas Loginas rokdarbu izstāde.
26. februārī bija tikšanās ar balto darbu-tamborējumu, izšuvumu rišeljē tehnikā autori Leontinu Loginu. Latvijā visos laikos sievietes ir lepojušās ar rokdarbu prasmi. Izšūšana ir lielisks relaksācijas veids, kas dod gandarījumu un prieku. Izstādes apmeklētāji varēja skatīt un apbrīnot Leontinas Loginas tamborējumus-sedziņas, galdautus, plecu lakatus un šalles.
Rokdarbnieci sumināt un sveikt bija ieradies etnogrāfiskais ansamblis „Abrenīte” ar dziesmām: „Klusi, klusi ratiņš dūc”, „Aiz kalneņa lela muiža”, „Latgola Svāto”. Paldies dzīves gudrajai sievietei teica arī Rekavas bibliotēkas vadītāja Anita Kokoreviča. Mīļu paldies Viļakas novada bibliotēkas kolektīva vārdā sacīja bibliotēkas direktore Vija Circāne, dāvinot balto mārtiņrožu pušķi un vēlot, lai katra diena uzzied kā puķe-balta un svēta, un katrai dienai svētuma spožums un laba veselība. Izstādi aplūkoja un skaistos mirkļus iemūžināja Latgales televīzija.
Leontinas Loginas dzīves apraksts
Leontina Logina dzimusi 1939.gada 23.decembrī Kangaru ciemā. Ģimenē izauga trīs bērni, brālis Jezups, māsas Konstancija un Leontina. Pašlaik dzīvo Šķilbēnu pagastā Kangaru ciemā „Kursīšos”.
Leontina mācījās Kangaru pamatskolā un vienu gadu arī Rekavas vidusskolā.
Darba gaitas uzsāka kolhozā „Komunars” lauku brigādē vēlāk lopkopībā.
Precējusies 1963.gadā ar Vitāliju Loginu. Izaudzināta meita Irina un dēls Ivars.
Leontinas pirmā iepazīšanās ar rokdarbiem notika jau bērnībā, jo māte Tekla Dukovska bija audēja. Patstāvīga nodarbošanās ar sarežģīto diegu mākslu aizsākās septiņu- astoņu gadu vecumā ejot ganos. Vēlāk darbā pusdienu pārtraukumos un brīvajos brīžos starp mājsaimniecības darbiem.
Rokdarbniecei ir savs adījumu un izšuvumu krājums, taču vismīļākie ir tamborējumi.
Vilnas ieguvei un pārstrādei tika turētas aitas, kokvilnas diegi tika iegādāti veikalā. Aušanai un adījumiem vilna tika krāsota pārsvarā ar pirktajām krāsvielām, reizēm dabīgu toņu ieguvei diegi krāsoti sīpolu mizu novārījumā.
Par dzīves rūdījumu runājot Leontina pastāstīja, ka darbs kolhozā bija grūts, jo viss bija jāpaveic ar rokām. Vēlāk sovhozā „Šķilbēni”, kļuva vieglāk, jo daudzi lauku darbi tika mehanizēti. Neskatoties uz fizisko slodzi dzīvot šķiet bija vieglāk un interesantāk. Jaunības laikā apkārtējos ciemos tika rīkotas zaļumballes, iepriekš sarunājot vietu un laiku. Sanāca apmēram no 30 – 50 cilvēki.
Tagad no četrām Kangaru ciema saimniecībām, kas atrodas Šķilbēnu pagasta teritorijā Leontinas saimniecība ir vienīgā, pārējās ir palikušas tukšas, jo apsaimniekotāji miruši.
Viļakas bibliotēka 
Komentēt