Publicēja: vilakabiblio | aprīlis 4, 2019

Starptautiskā bērnu grāmatu diena

Pasaulē 2. aprīlī atzīmē Starptautisko bērnu grāmatu dienu, kas ir izcilā dāņu pasaku meistara Hansa  Kristiana Andersena dzimšanas diena. Lai veicinātu bērnu interesi par grāmatu, attīstītu klausīšanās prasmi un uzmanību, šajā dienā uz bibliotēku tika aicināti Viļakas PII “Namiņš” audzēkņi.

Bibliotēkas vadītāja Rutta lasīja H.K.Andersena pasaku “Īkstīte”, bet bibliotekāre Sandra deva iespēju sekot Neglītā Pīlēna piedzīvojumiem.  Bērni uzmanīgi klausījās un ekrānā vēroja gan grāmatas ilustrācijas, gan pasaku tekstam atbilstošus attēlus.

Pārsteidza bērnu pareizās un interesantās atbildes uz jautājumiem par dzirdētajām pasakām. Viņi prata analizēt pasaku tēlus – pastāstīja, kuri palīdzēja Īkstītei, kuri viņiem nelikās simpātiski. Abas pasakas bija ar laimīgām beigām. Tajās bija aprakstīta skaistā daba, atklātas dažādas dzīvnieku īpašības, ko var attiecināt arī uz cilvēku. No burtu kartēm bija jāsaliek pasaku nosaukumi. Arī šo uzdevumu mazie klausītāji veiksmīgi izpildīja.

Gribu citēt Inesi Zanderi: “Grāmatā mazais ir liels vienmēr, uzreiz, nevis tikai tad, kad pieaudzis. Grāmata ir noslēpums, kurā atrodas arī tas, ko tajā nemeklē vai vēl neprot atrast. Tas, ko lasītājs konkrētā vecumā ar prātu nesaprot, paliek apziņā kā nospiedums un turpina darboties, arī līdz galam nesaprasts. Bērnu grāmata – tā ir cieņa pret mazā lielumu”.

Lai grāmata bērniem vienmēr būtu draugs!

Vairāk bildēs

Viļakas bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne 

Foto: informācijas speciālists Vilis Bukšs

 

Advertisements
Publicēja: vilakabiblio | marts 28, 2019

Mirdz sudraba gaismā dzimtenes krasts…

Dainas Freivertes dzejas vārdi der kā moto, pieminot faktu, ka  šogad aprit 70 gadi, kopš 1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem. PSRS represīvās iestādes deportēja apmēram 43 000 cilvēku. Izsūtīja zemniekus, jo viņi bija galvenie nacionālo partizānu atbalstītāji. No Latvijas 33 ešelonos tika izsūtīti 42 125 cilvēki, no Viļakas apriņķa – 1508. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 25. marts tika noteikts par atceres dienu (citēju no: http://demoshistoria.lv ).

25. martā Viļakas novada bibliotēkā pulcējās lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībnieces, lai pakavētos atmiņās par notikumiem, kuriem nu jau 70 gadus sena vēsture, bet tā sāpe jau nepāriet, tā smeldz un liek par sevi atcerēties. Noskatījāmies īsu prezentāciju par faktiem, kas saistās ar 25. martu kā melnu dienu Latvijas vēsturē. Aplūkojām fotogrāfijas no Santas Mežābeles grāmatas “Vilkam cēla dvēselīte”, atpazīstot tajās Vecumu pagasta iedzīvotājus. Atminējāmies tikšanos mūsu bibliotēkā ar grāmatas “Bites deja” autori Ivetu Dimzuli, kura aprakstījusi Viļānu novada iedzīvotājas dzīvesstāstu, sākot ar viņas izsūtīšanu 16 gadu vecumā, dzīvi Sibīrija un pēc atgriešanās dzimtajā pusē.

Citas fotogrāfijas vēstīja par kāda Susāju pagasta vīrieša Sibīrijas pieredzi.

Klātesošie grāmatā “Aizvestie” (2007) varēja atrast ziņas par Viļakas apriņķa iedzīvotājiem – kad izvesti, kur nometināti, kad atgriezušies Latvijā vai miruši izsūtījumā.

Noskatījāmies Latgales reģionālās televīzijas reportāžu  par notikumiem Viļakas apriņķī 1949. gada 25. martā, par to, kā tiek godināta represēto piemiņa: https://www.youtube.com/watch?v=6LMtiylcuk4.

Savu cienastu šoreiz centāmies veidot no vienkāršiem produktiem, lai simboliski pietuvinātu to dzīves apstākļiem Sibīrijā. Galdā tika celti ar mizām krāsnī cepti kartupeļi, vārītas pupas, rupjmaize ar kaņepju pavalgu, grauzdiņi, priežu skuju tēja…

Vairāk bildēs

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: informācijas speciālists Vilis Bukšs.

Publicēja: vilakabiblio | marts 19, 2019

Lūdzam piedalīties grāmatu lasītāju aptaujā!

Lai uzlabotu bibliotēkas sistēmas darbību un sniegtu tās lasītājiem pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu, lūdzam Jūs aizpildīt aptaujas anketu un atbildēt uz 7 jautājumiem.

Lūdzam šeit

Publicēja: vilakabiblio | marts 14, 2019

Svētki sievietei

Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu dienu oficiāli nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. (https://lv.wikipedia.org/wiki/Starptautisk%C4%81_sievie%C5%A1u_diena ).

Tā kā mūsu bibliotēkā aktīvi darbojas lasītāju klubiņš “Mantinieces”, gribējās radīt sievietēm svinīgu noskaņu. 8. martā bibliotēkas zālē pulcējās kundzes, lai svinētu sev svētkus. Tika sarūpēts cienasts, telpu pieskandināja folkloras kopas  “Atzele” vīru muzikālais sveiciens. Sievas vērā vaļā savas dziesmu klades, lai skandētu senas un labāk pazīstamas dziesmas. Lai arī sācies Lielais gavēnis, bez liekas līksmes svētki tomēr bija.

Bildītēs

Publicēja: vilakabiblio | februāris 26, 2019

10 gadi ar Pegaza iedvesmu

10 gadi ar Pegaza iedvesmu

Šogad aprit desmit gadi kopš 2009. gada februārī dibināta literātu biedrība „Viļakas Pegazs”. Jubilejas svinības tika pietuvinātas Dzimtās valodas dienai, kuru atzīmē 21. februārī, ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību dzimtās valodas vērtībai un skaistumam. Viļakas novada bibliotēkā 22. februārī pulcējās „Pegaza” biedri un dzejas draugi. Antoņina Ločmele (literārais vārds Santa Mežābele) pastāstīja par biedrības dibināšanas ideju, radošo darbību, publikācijām. Viļakas autoru darbi lasāmi Rēzeknes dzejas almanahos, kopkrājumos „Latgales sirdspuksti”, „Dvēseles aka”, „Balvu rajonam – 60”, literatūras almanahā   „Olūts”,  „Tāvu zemes kalendars”. Autordarbi  ir Ilzei – „Muns laiks”, Aussalītim (Pēterim) „Viršu ziedonī”, Ilgai „Tik cēla un noslēpumaina”. Dzejoļi tiek lasīti, tiekoties ar klausītājiem Viļakā, Balvos, Rēzeknē, Vecumos, Bērzpilī u.c. Normunda dzejoļi pārtop dziesmās, ko autors izpilda ģitāras pavadījumā.

Viļakas literāti sadraudzējušies ar Rēzeknes literātu kopu „Latgales ūdensroze”. Ir bijušas radošas  tikšanās gan Viļakā, gan Rēzeknē.

Pasākuma laikā ekrānā varēja vērot mirkļus no „Viļakas Pegaza” dalībnieku darbības 10 gadu garumā. Tikšanās reizē neklusēja neviens – autori lasīja savus pirmos vai jaunākos dzejoļus,  ciemiņi izteica gandarījumu par sadarbību un draudzību ar cilvēkiem, kuri ļauj ielūkoties savos dvēseles atspulgos, tā iepriecinot un bagātinot citus.

Gribas akcentēt literātu ieguldījumu kultūrvēstures vērtību kopšanā, popularizēšanā un saglabāšanā, jo daudzi dzejoļi vēstī par Viļakas un Latgales vēstures notikumiem. Ar publikācijām un lasījumiem Viļakas vārds tiek nests arī ārpus novada robežām.

Tā kā mitoloģijā Pegazs ir dzejnieku iedvesmotājs, cerēsim uz radošām veiksmēm un izaugsmi, novēlot „Viļakas Pegazam” vēl daudzus gadus „rikšot” pa krāsainiem dzejas lielceļiem.

„Viļakas Pegaza” dalībnieki: teksts – Rutta Jeromāne,

foto – Vilis Bukšs.

Vairāk bildēs

Publicēja: vilakabiblio | februāris 15, 2019

Sveču “asaru” varavīksne

Februāri ierasts dēvēt par Sveču mēnesi. Vēl zīmīgi, ka 2.februārī, Sveču dienā, dzimusi bērnu grāmatu ilustratore Margarita Stāraste. Bērnībā vislabākās attiecības meitenei bijušas ar tēvu, kurš pats jaunībā vēlējies kļūt par mākslinieku, tāpēc novērtēja Margaritas zīmēšanas talantu un atbalstīja viņu no pašas bērnības. Savās atmiņās māksliniece stāsta: “Viņš vienmēr gādāja, lai man bērnībā būtu zīmuļi un papīrs. Esmu izaugusi ar mūsu vecmeistaru Jaņa Rozentāla un Vilhelma Purvīša gleznām, jo tēvs mani vienmēr veda uz visām izstādēm. Man pat šķiet, ka es vispirms iemācījos rokās turēt zīmuli, nevis staigāt. Jau agrā bērnībā nodomāju, ka būšu māksliniece”. Savas mākslinieciskās darbības 66 gados Margarita Stāraste ir sarakstījusi un ilustrējusi ap 100 grāmatu. Ilustrācijas tapušas arī vairāk nekā 40 citu autoru darbiem, tā radot prieku un pirmo iepazīšanos ar grāmatu daudzām Latvijas bērnu paaudzēm.  Māksliniece aizgāja mūžībā 2014.gadā – dažas dienas pēc savas 100. dzimšanas dienas. Šogad M. Stārastei apritētu 105 gadi.

13.februārī Viļakas novada bibliotēkā viesojās pirmsskolas iestādes “Namiņš” sagatavošanas grupas “Bitītes” bērni. Bibliotēkas darbinieces bija sagatavojušas saviem ciemiņiem neparastu praktisko darbošanos, kurai vajadzīga īpaša uzmanība un darba drošības ievērošana. Lai darbiņš noritētu bez problēmām, bērni sadalījās divās grupiņās. Vieni skatījās multfilmu “Zīļuks” un minēja M. Stārastes ilustrētās “Bilžu mīklas”, pārējie – ar degošu svecīšu pilošo parafīnu izkrāsoja savus iniciāļus. (Pēc tam bērni mainījās vietām). Mazajiem māksliniekiem palīdzēja bibliotekāres un audzinātājas, un rezultāts bija pārsteidzoši skaists.  Tā bērni uzzināja par populārā M. Stārastes grāmatas varoņa Zīļuka piedzīvojumiem un paši iejutās mākslinieku lomā.  Visiem prieks par neparasto meistardarbnīcu!

Bērniem līdzdarbojās bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Vairāk bildēs

Publicēja: vilakabiblio | februāris 13, 2019

Literātu biedrībai “Viļakas Pegazs” 10

Publicēja: vilakabiblio | februāris 11, 2019

Izstādes “Tik tālu, bet tomēr tik tuvu” apmeklējums

Izstādes “Tik tālu, bet tomēr tik tuvu” apmeklējums

6. februārī Viļakas novada bibliotēkas lasītāju klubiņa “Mantinieces”, etnogrāfiskā ansambļa “Abrenīte” dalībnieces un citi interesenti apmeklēja starptautisko izstādi “Tik tālu, bet tomēr tik tuvu: Latvija un Polija. Vairāk kā 100 gadus kopīga vēsture” Kultūras un radošo industriju centrā. Viļakas novada muzeja vadītāja Rita Gruševa pastāstīja par izstādē redzamajiem eksponātiem, par to atrašanas vietām, par to sākotnējo pielietojumu. Liela daļa no priekšmetiem atrasti Loginu kapu laukā (Medņevas pagasta teritorijā). Izstādē redzamas rotaslietas, darba rīki un sadzīves priekšmeti, kuri liecina par attiecīgā laika cilvēku tradīcijām, viņu materiālo nodrošinājumu.

Izstādes stendos apraksti un fotogrāfijas vēsta par mūsu puses vēstures notikumiem – redzam Marienhauzenas muižu, baznīcu, Viļakas ielas senatnē.

Teksts un foto – Rutta Jeromāne

Vairāk bildēs

Publicēja: vilakabiblio | februāris 5, 2019

Viļakas novada bibliotekāres tiekas Rekavā

Viļakas novada bibliotekāres tiekas Rekavā

Janvāris publiskajās bibliotēkās ir “ražas vākšanas” laiks. Tiek pārskatīts iepriekšējā gadā paveiktais, aizpildītas statistikas tabulu ailes, rakstīti teksta pārskati. Šis process reizē ļauj atcerēties veiksmes stāstus un apzināties sava darba vājās puses. Lai apskatītu Rekavas Kultūras centra un bibliotēkas jaunās telpas un dalītos darba pieredzē, Viļakas novada bibliotekāres 25. janvārī devās ciemos pie kolēģes Anitas Kokorevičas.

Katra pastāstīja par darbu bibliotēkā 2018. gadā, minēja savas bibliotēkas stiprās puses un atklāja problēmas. Līdzīga tendence – lasītāju skaita samazināšanās, līdzekļu nepietiekamība jauno grāmatu un aprīkojuma iegādei. Žīguru bibliotēkas vadītāja Benita izteica priekšlikumu lūgt padomu novada domes projektu speciālistēm, lai piesaistītu līdzekļus darba pilnveidošanai. Ar savu pieredzi un atziņām pirmajā pilnajā darba gadā  dalījās Viļakas bibliotēkas vadītāja Rutta. Tika runāts par ikdienišķām darba niansēm un jaunām iecerēm.

Teksts un foto: Rutta Jeromāne

Vairāk bildēs

Publicēja: vilakabiblio | janvāris 21, 2019

Tikšanās ar Žannu Maksimovu

Ceļš kā izaicinājums

Rit 2019. gada pirmais mēnesis. Sācies jauns ceļš, kurš ved mūs pretī 365 piedzīvojumiem.

Kas ir ceļš?  – Visa mūsu dzīve ir CEĻŠ. Cilvēka piedzimšana – ceļš no mātes miesām lielajā pasaulē. Pirmie soļi, ceļš uz skolu… uz baznīcu… pie Altāra laulību ceremonijā… arī ceļš uz Mūža mājām…

Ceļš var būt arī kā simbols. Tas ir pamats izaugsmei, attīstībai. Pasakās bieži vien jādodas ceļā  ar kādu uzdevumu, ar izvēles iespējām, ar krustcelēm… Lūk,  daži klasiķu izteicieni par ceļu:

Laime nav ceļa mērķis: laime – tas ir pats ceļš”.  /Daiers/

Lai saprātīgi rīkotos, ir trīs ceļi: pirmais, pats cildenākais – pārdomu ceļš, otrais, pats vieglākais – sekošana citu piemēram, trešais, pats rūgtākais – pieredzes ceļš….”    /Konfūcijs/

16. janvāra pēcpusdienā Viļakas novada bibliotēkā uz šā gada pirmo tikšanos pulcējās lasītāju klubiņa „Mantinieces” dalībnieces. Pasākumu apmeklēja arī mūsu draudzes prāvests Guntars Skutels. Ciemos uzaicināta Žanna Maksimova, lai viņa dalītos iespaidos par 2018. gada rudenī kopā ar dzīvesbiedru Sergeju veikto Jēkaba ceļu. Viņi izvēlējās ceļu Spānijā, 4 dienās nogāja 124 km līdz Santjago de Kompostelai. Ceļa galamērķis – svētā Jēkaba apbedījuma vieta.

Leģenda vēsta, ka Svētais Jēkabs bija devies uz Spānijas ziemeļu provincēm sludināt Kristus mācību, bet, atgriežoties Palestīnā, tika nogalināts. Sekojot spožai zvaigznei, mācekļi Jēkaba mirstīgās atliekas nogādājuši Spānijā un apbedījuši kādā nomaļā vietā. Pateicoties zvaigznei, šī vieta ieguvuma nosaukumu Campus Stellae (tulkojumā no latīņu valodas – zvaigznes lauks). Savukārt Santiago tulkojumā no spāņu valodas – Svētais Jēkabs. Svētā Jēkaba simbols ir jūras gliemežnīca. Kādreiz tā tika attēlota uz svētceļnieku apģērba, bet tagad ar šo simbolu ir iezīmēts viss ceļš.

Santjago katedrāle ir nozīmīga arī ar to, ka tajā atrodas pasaulē lielākais kvēpināmais trauks, kas sver 80 kg un tiek izmantots jau 700 gadus. Smagā trauka iešūpošanai vajadzīgi 8 cilvēki. Pagātnē tam bija arī praktisks pielietojums – tā kā svētceļnieku apģērbs viduslaikos netika mazgāts, tad pēc garā ceļa svētceļnieki nelabi oda, un kvēpināšanas mērķis bija attīrīt nelabo aromātu katedrālē.

Ceļš vijas caur dažādām vietām – mežiem, kalniem, ciematiņiem, pilsētām. Visur izlikti gliemežvāki vai uzzīmētas dzeltenās bultas, tāpēc nomaldīties nevar. Nakšņošana notiek lētās naktsmītnēs alberģos (albergue), kas pieejamas visa ceļa garumā, un domātas tieši ceļiniekiem. Savukārt, no vietējiem iedzīvotājiem nemitīgi var dzirdēt:  “Buen Camino!” – laimīgu ceļu. Būtiski, ka vietējie iedzīvotāji runā tikai spāņu valodā.

Svētceļniekiem  ir īpašas pases, kurās tiek iespiesti zīmodziņi katrā apstāšanās vietā. Mūsdienās šīs svētceļnieku pases (credencial) ir vajadzīgas, lai dabūtu naktsmājas, kā arī Santjago de Kompostelā iegūtu sertifikātu par to, ka patiešām ceļš ir veikts.   Pēc tā vairākas stundas jāstāv rindā.

Žanna stāstīja, ka ceļš māca ik uz soļa. Neviens satiktais ceļabiedrs nav nejaušs. Ikkatra saruna ar ceļā sastaptu svešinieku ir būtiska un domāta tieši Tev.   Žannai un Sergejam bija izaicinājums doties šajā ceļā un pierādīt sev – es to varu! Pārsvarā  viņi gāja divatā un nemitīgi lūdzās par Latviju, Viļakas novada ļaudīm, tuviniekiem. Neizpalika arī pateicība Dievam par kopdzīvē pavadītajiem 20 gadiem. Zīmīgi, ka viņi salaulājušies 25. jūlijā, kad katoļu Baznīca atzīmē apustuļa Jēkaba piemiņas dienu.

Emocionālais stāstījums, ko uzskatāmi papildināja ceļojuma fotogrāfijas, gliemežvāki, svētceļnieku pases un sertifikāti, deva iespēju nedaudz iejusties ceļinieku lomā un iztēloties Spānijas dabu.

Pateicamies Žannai par atsaucību un mums veltīto laiku!

Teksta autore: Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: Vilis Bukšs

Vairāk bildēs

Older Posts »

Kategorijas