Publicēja: vilakabiblio | Septembris 11, 2020

Dzeja dvēselē skan. Vai dziedē?

Ieskandinot Dzejas dienas, kuras šogad tiek organizētas 55. reizi, ar dzejas pēcpusdienu „Šie vārdi man dvēselē skan…” Viļakas novada bibliotēkā viesojās literātu biedrības „Viļakas Pegazs” dalībnieki. Šoreiz  savus darbus piedāvāja tikai trīs autores, taču sarunās par dzeju iesaistījās visi klātesošie. Tā kā Dzejas dienu moto ir „Dzeja dziedē”, Rutta Jeromāne minēja dažu dzejnieku viedokļus. Tie nav viennozīmīgi, – vai dzeja dziedē,  atkarīgs no dzejoļa vēstījuma.

Savus jaunākos darbus lasīja Ilze Keiša, atzīstoties, ka, rakstot domā par to, lai teksts patiktu lasītājam. Ilzes mamma nolasīja Ārijas Elksnes dzejoli, kurā atklājas viņas pašas izjūtas, tas liek domāt par ģimeni, par attiecībām. Ikdienas steigā par tām aizmirstam. Antoņina Ločmele (Santa Mežābele) atzina, ka dzeja atsauc atmiņā jaunību, „aizskar dvēseles stīgas”. Viņa lasīja dzejoļus par vērojumiem savas mājas pagalmā – par ziedošām puķēm, par cilvēku rosību – gan kādreiz Viļakā, gan tagad – Gulbenē. Rutta viedokli par to, vai dzeja dziedē, pauž dzejā:

„Ja plāksteris kā vairogs sargā

Un palīdz rētai ātrāk dzīt,

Tad dzejas rindas dziedē garu

Un vairo gaismu dvēselē.”

Mūsu klausītājas atcerējās, ka savulaik dzejoļi pārrakstīti kladēs. Īpaši tuva ir Ā. Elksnes, O.Vācieša, A. Čaka dzeja. Aizkustinošas ir  daudzas dziesmas, kuru teksti tāpat ir dzejoļi. Vienaldzīgu neatstāj krievu autoru dzeja. Krievu valoda ir bagāta, tā ļauj domu ietērpt bagātos izteiksmes līdzekļos.

11. septembrī – Raiņa dzimšanas dienā – dzejniece Inese Zandere Latvijas Radio pauda savu viedokli: „Nedomāju, ka Dzejas dienās jūs sastapsieties tikai ar tādu glāstošu daiļumu, bet tikpat lielā mērā – arī ar satraucošu vai pat uz nerviem krītošu tekstu, kas jums drīzāk iedzels, nekā izdziedēs. Tikpat labi varētu teikt – “dzeja dzirdina” vai vienkārši “dzeja dzīvo””.

Lasot un klausoties dzeju, nedomāsim tik šauri – vai dzeja dziedē? Baudīsim mūsu skaistās latviešu valodas skanīgumu un autora pārdzīvojumu, droši zinot, ka vārdi vēl ilgi skanēs dvēselē!

Teksts: Rutta Jeromāne

Foto: Regīna Dūna

Bildēs

Publicēja: vilakabiblio | Septembris 1, 2020

Tiekamies dzejas dienās!

Publicēja: vilakabiblio | augusts 27, 2020

Ģimenes senlietas

Katrā mājā ir kāds priekšmets, ko ikdienā iespējams vairs nelieto, bet ar to saistās atmiņas par cilvēku, kuram tas piederējis. Dažreiz šīs lietas glabā kādu stāstu – par laimes, prieka vai smagu pārdzīvojumu brīžiem. Lai dalītos dzimtas senlietu stāstos, 26. augusta pēcpusdienā bibliotēkā pulcējās lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībnieces.

Aija lepojās ar cepurīti no savām kristībām un krūzīti, kas pabijusi Sibīrijā vēl pirms Pirmā pasaules kara, bet pēc atgriešanās Latvijā uzdāvināta Aijas mammai Vilmai (dz. 1914.g).  Lellītes latviešu tautas tērpos Antons Matulis atvedis no Dziesmusvētkiem pagājušā gadsimta 60-os gados. Lūcijas S. mamma Sofija Pužule (dz. 1911.g.) ganu gaitās izšuvusi sienassegu (uz melnā fona). Rutta ar mīlestību glabā vecmāmiņas Marijas Augustānes (dz. 1904. g.) lielo vilnas plecu lakatu. Lūcijai Š. no tantes Helēnas Kudures (dz. 1905. g.) saglabājies tamborēts galdauts. Marta kāzu dienā no vecmāmiņas saņēmusi pašaustu dvieli.

Klausījāmies arī citus stāstus par to, cik svarīgi glabāt atmiņas, nodot tās nākošām paaudzēm un “mest tiltus” starp dzimtas radiem.

Teksts un foto: Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne

Vairāk bildēs

Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 24, 2020

Vjetnamas sajūtas atceroties…

Vasara mudina doties dabā un priecāties par katru Latvijas ziedu, baudīt tā aromātu, vākt dārza veltes un darboties virtuvē. 22. jūlijā Viļakas novada bibliotēkas zālē pulcējās lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībnieces, lai attālināti paciemotos kādā eksotiskā zemē, kura atšķiras ar dabu un tautas tradīcijām. Šādu iespēju piedāvāja Santa Šmite, pastāstot par savu ciemošanos un brīvprātīgo darbu  tālajā Vjetnamā.

Santa kopā ar Alvi un vietējiem skolotājiem bērniem (vecumā no diviem līdz divpadsmit gadiem) mācīja angļu valodu. Vjetnamieši esot ļoti viesmīlīga un pretimnākoša tauta. Vjetnamas daba – krāšņa, pārsteidzoša, apbrīnojama. Daudzveidīga ir šīs valsts arhitektūra, kultūra un iedzīvotāju tradīcijas. Pirmais pārsteigums bijis – govis pilsētas ielās, kuras pārvietojās lēni un apdomīgi, netraucējot satiksmi. Izplatīts pārvietošanās līdzeklis Vjetnamā ir mopēds, uz kura tiek vestas arī dažādas preces. Interesanta iezīme – daudzos gadījumos kā ietinamais materiāls tiek izmantotas milzīgās banānkoku lapas. Uzturā, protams, daudz rīsu ēdienu, jūras veltes, augļi… Sazināties varēja angļu valodā un, izmantojot tulkošanas aplikācijas mobilajos tālruņos. Neizpalika vietējo vēlme kopā nofotografēties, jo krasi atšķiras gan viņu augumi, gan ādas krāsa. Katra diena nesa jaunas emocijas, pieredzi un sajūtas, jaunus draugus, kontaktus un vēlmi redzēt šo zemi atkal.

Klausītājas uzmanīgi sekoja ekrānā redzamajiem foto un Santas emocionālajam stāstījumam, tā gūstot priekšstatu par Vjetnamu. Sirsnīgs paldies, Santa!  Tā bija arī jauka atkalredzēšanās bibliotēkā pēc ilgāka pārtraukuma. Katrai bija stāstāms savs stāsts un acīs prieka dzirkstelītes. Paliekam cerība, ka turpmāk mūsu tikšanās varēs notikt regulāri!

Vairāk bildēs:

  Informāciju sagatavoja Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne,

  Foto: Santa Šmite, Rutta Jeromāne

 

 

Publicēja: vilakabiblio | maijs 18, 2020

Noteikumi bibliotēkā ārkārtējās situācijas laikā

Publicēja: vilakabiblio | aprīlis 22, 2020

23. aprīlis – Pasaules grāmatu un autortiesību diena

     Starptautisku nozīmi šim datumam UNESCO piešķīra 1996. gadā. Pasaules grāmatu un autortiesību diena tiek atzīmēta, godinot autorus un viņu darbus, kā arī pievēršot sabiedrības uzmanību literatūras nozīmei cilvēku dzīvē un autoru ieguldījumam sabiedrības sociālajā un kultūras progresā.
23. aprīlis ir Viljama Šekspīra un Migela de Servantesa nāves diena.
23. aprīlis ir arī Katalonijas aizstāvja, Svētā Jura diena, kurš izglāba princesi no pūķa. Vietā, kur iztecēja pūķa asinis, uzziedēja sarkanas rozes. Ir izveidojusies tradīcija šajā dienā dāvināt grāmatu un rozi, kuras simbolizē mīlestības un kultūras lielo nozīmi cilvēka dzīvē.

 

Publicēja: vilakabiblio | aprīlis 9, 2020

Lai saulainās krāsās labās domas dvēselē zied!

Publicēja: vilakabiblio | marts 16, 2020

Ziedi nozied, bet pasaka paliek…

Kad pavasara ziedu krāšņums vēl nerotā mūsu dārzus, radās iecere paciemoties Annas Sakses „Pasakās par ziediem”. Rakstniece dzimusi 1905. gadā un šogad viņai 115. dzimšanas diena. Literārās pasakas pirmo reizi izdotas 1966. gadā un priecējušas jau vairākas lasītāju paaudzes. Literatūrzinātniece Saulcerīte Viese  kāda izdevuma priekšvārdā raksta: „Nozied ziedi, izgaist krāsu un smaržu bagātība. Aiziet cilvēki ar saviem likteņiem, bēdām un priekiem. Bet pasaka paliek. Un līdz ar pasaku – viss labais un smejamais, saudzējamais un apkarojamais. Zied pasaku naktsvijole grāmatā, un mēs saņemam negaistošo iztēles burvību.”

Pasaku iztēles burvībā Viļakas novada bibliotēkā 11. martā dalījās lasītāju klubiņa „Mantinieces” dalībnieces. Klausījāmies pasakas par Peoniju, Narcisi, Liliju, Sniegpulkstenīti. Kundzei, kura runāja par Magoni, matus rotāja košs magones zieds, arī kleitas auduma rakstā – magones. Patīkamu pārsteigumu un prieku sagādāja bijusī bibliotekāre Valentīna Strupka,  no galvas precīzi izstāstot pasakas tekstu par Vijolīti. Datora ekrānā varēja aplūkot gan dabīgu ziedu fotogrāfijas, gan tos pašus ziedus, veidotus no mākslīgiem materiāliem. Tika vērtēta pasaku varoņu rīcība, cilvēku tikumi un paradumi. Runājām arī par tām puķēm, kuras zied mūsu pašu dārzos, kādas ir to kaprīzes un audzēšanas noslēpumi.

Laikā, kad nedrīkstēs pulcēties dažādos pasākumos, lasiet grāmatas! To lappuses slēpj daudz faktu, notikumu, dzīves ainu un atziņu.

„Lasot, smadzenes tiek darbinātas un uzlabojas citas spējas: tu sāc justies možāks, prāts ir skaidrāks, kā arī asāks. Grāmatu lasīšana ir ne tikai savas dzīves kvalitātes uzlabošana, bet arī izklaide un atpūta reizē” – http://www.tapals

Ir Lielā gavēņa laiks, tāpēc derīgi lasīt arī kristīgo literatūru, lai pilnveidotu sevi un sagatavotos Kristus Augšāmcelšanās svētkiem. Lai svētīgs šis neparedzētais klusuma laiks!

Pasaku burvību baudīja bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: R. Jeromāne

 

Vairāk bildēs

 

Publicēja: vilakabiblio | februāris 17, 2020

Mīlestības nekad nav par daudz!

Literātu biedrība „Viļakas Pegazs” februārī svin savu dzimšanas dienu. Lai sajustu labo vārdu pieskārienus dvēselei un ar tiem sildītu sirdis, Valentīndienas pēcpusdienā vārda mākslinieki un dzejas draugi pulcējās Viļakas novada bibliotēkā. Par romantiskiem tikšanās brīžiem, kad “gadi ar tevi plūst īsi kā sprīži”, dzejā runāja biedrības vadītāja Antoņina Ločmele. Ilze Keiša klausītājus priecēja ar izjustu miniatūru. Rutta Jeromāne vēlas atmiņā iesiet „mūžības skaistākos mirkļus” ar gadalaiku maiņu un personīgajiem pārdzīvojumiem. Ilga Bukovska dzejā krievu valodā apraksta dabas ainavu burvību.

Mūsu ciemiņš, Ilgas kundzes meita, Viļakas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Šaicāne klausītājiem atklāja sirsnīgus vārdus, ko  veltījusi mātei jubilejā. Dažādos dzīves posmos māmiņa salīdzināta ar kādu ziedu, kura krāšņumu ar mīlestību veltījusi vispirms saviem bērniem. Ilze atslodzi un iedvesmu rod pie dabas. Viņas miniatūrās un dzejā atspoguļojas dvēseles ilgas, domu brīvais lidojums Visumā. Vārdi plūst viegli un melodiski.

Ar savām pārdomām par dzīvi, laika vērtību un katra mirkļa skaistumu dalījās žurnāliste Zinaīda Logina, kura labprāt apmeklē dzejas pasākumus Viļakā. No viņas allaž staro sirsnība un dzīvesprieks.

Par tikšanos liriskās noskaņās prieku pauda Gulbenes literātu kluba „Autogrāfs” dalībnieks Arvis Degums.

Starp daudziem ikdienas darbiem un priestera pienākumiem laiku dzejas pasaules baudīšanai atrada arī Viļakas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels, kurš savā uzrunā lakoniski pateica būtiskāko: „Mīlestības nekad nav par daudz!”

Pasākumu kuplināja lasītāju klubiņa „Mantinieces” dalībnieces. Bibliotēkas darbinieces viesiem dāvināja laminētas grāmatzīmes ar sirsniņām un citātus par mīlestību. Sirsnīgas sarunas turpinājās pie aromātiskas zāļu tējas tases.

Paldies visiem par gaismu, sirds siltumu un mīlestību, ko visi kopā varējām baudīt Mīlestības svētkos!

Liriskajās emocijās dalījās Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne

Foto: V.  Bukšs, R. Jeromāne

Vairāk bildēs

 

Older Posts »

Kategorijas