Publicēja: vilakabiblio | novembris 24, 2022

Tautasdziesma dzīvo, ja to dzied!

Apgādā “Jumava” izdota Evitas Zarembas-Krīgeres grāmata “Pa dziesmas pēdām Ziemeļlatgalē”. “Dziesmu tekstu un melodiju krājums  piedāvā aizraujošu ceļojumu pa Ziemeļlatgales dziesmas pēdām, kura gaitā lasītājam piedāvāts kļūt par dziedātāju, jo dziesmas domātas dziedāšanai, ne plauktā turēšanai. Tomēr arī plaukta turētājiem un pētniekiem šī grāmata būs noderīga, jo še iespējams sastapt leģendāras Ziemeļlatgales dziedātājas, un uzzināt ko vairāk par viņu dzīvi, kas šajā gadījumā stāstīta ne svešiem, bet savējiem, un tādējādi satur arī jaunu un līdz šim mazāk zināmu informāciju” – tā grāmatu raksturo Anda Beitāne, etnomuzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore.

Pelēkajā 23. novembra pēcpusdienā Viļakas bibliotēkas zālē gaismu un sirsnību ienesa jaunās grāmatas autores Evitas aizraujošais stāstījums un folkloras kopas “Atzele” sievu skanīgās dziesmas. Evita kopā ar mammu Anitu jau 2013. gadā aizsāka tautasdziesmu vākšanu, ciemojoties pie Ziemeļlatgales teicējām, iegūstot gan dziesmu tekstus, gan dzīvesstāstus un fotogrāfijas. Evitas mērķis – ļaut dziesmām nonākt pie plašāka interesentu loka, tās saglabāt un dot iespēju dzīvot tālāk. “Tautasdziesma būs dzīva tikai tad, ja to dziedās” – atzīst grāmatas autore.

 Evitas rīcībā ir vēl daudz vēsturisku materiālu, kurus varētu apkopot citās grāmatās. Apbrīnojama ir viņas uzņēmība un mērķtiecība. Lai veicas!

Informācija un foto: Viļakas bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Vairāk:

Publicēja: vilakabiblio | novembris 16, 2022

Tev mūžam dzīvot, Latvija!

Publicēja: vilakabiblio | novembris 16, 2022

Atvērsim novadnieces grāmatu!

Publicēja: vilakabiblio | novembris 15, 2022

Jautrie piedzīvojumi Ziemeļvalstu literatūrā

No 14. līdz 20. novembrim tiek organizēta Ziemeļvalstu Literatūras nedēļa. Tās tēma šogad –  “Daba Ziemeļvalstīs”, bet pamatideja – bibliotēkās, skolās un citās vietās notiek lasījumi, literatūras izstādes, konkursi, lai labāk iepazītu Ziemeļvalstu literatūru un kultūru.

Pirmdiena ir lasīšanas diena, kad rīta un krēslas stundās dažādās valstīs tiek lasīti Ziemeļvalstu autoru darbi. Šogad lieliskajai zviedru rakstniecei A. Lindgrēnei 115. gadskārta. Tieši viņas dzimšanas dienā – 14. novembrī Viļakas bibliotēkā ciemojās Viļakas Valsts ģimnāzijas 2. klases audzēkņi kopā ar audzinātāju Irēnu.

Bibliotēkas vadītāja Rutta lasīja norvēģu rakstnieces Marijas Parras stāstus bērniem “Vafeļu sirdis”. Tā  ir grāmata par divu labāko draugu, jūtīgā un uzticamā zēna Trilles un pārdrošās, temperamentīgās meitenes Lēnas gaitām viena notikumiem bagāta gada garumā. Autore  prot radīt brīnišķīgu bērnības pasauli, kurā dzīvot ir ārkārtīgi interesanti, lai arī ne vienmēr viegli, kur bezrūpīgs prieks mijas ar smagām skumjām, kur bērniem ir ļauts vienkārši būt un dzīvot, pētīt un atklāt, riskēt, vilties un uzvarēt, un augt. Viņi  iejūtas ielu muzikantu ādā, mēģina savākt dzīvniekus tēvoča kuterī kā Noasa šķirstā,  dodas bīstamos braucienos vectēva mopēda kastē… Stāstā mijas skarbums un mīļums, tā beigas ir labas un cerību pilnas.

Skolēni uzmanīgi klausījās, atbildēja uz jautājumiem, vērtēja Trilles un Lēnas rīcību.

Bibliotekāre aicināja bērnus nezaudēt interesi  par grāmatu lasīšanu, lai veidojas bagāta latviešu valoda un pilnveidojas zināšanas.

Informācija: R. Jeromāne, Foto: I.Logina, R Jeromāne

Vairāk bildēs:

Publicēja: vilakabiblio | novembris 2, 2022

Tautasdziesmas –  senču atstātais mantojums un spēks

Dainu tēvam Krišjānim Baronam 31. oktobrī ir dzimšanas diena. Tautasdziesmas kā nozīmīgākā latviešu folkloras forma iekļautas Latvijas kultūras kanonā, bet Dainu skapis 2001.gadā nokļuvis UNESCO Pasaules atmiņas dokumentārā mantojuma sarakstā. 

 Attēlodamas visas zemnieka dzīves norises, tautasdziesmas sniedz spilgtāko un pilnīgāko ieskatu tautas ikdienas un svētku ieražās, pasaules uzskatā un mitoloģijā, rāda tautas tikumus un tradīcijas.

Lai aktualizētu tautasdziesmu vērtību laiku lokos un to lomu latviskās identitātes saglabāšanā, Viļakas bibliotēkas vadītājai Ruttai Jeromānei sadarbībā ar Viļakas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāju Rasmu Vilkasti radās iecere 2. novembrī ģimnāzijas telpās organizēt radošo darbnīcu “Tautasdziesmas –  senču atstātais mantojums un spēks” Viļakas Valsts ģimnāzijas 6. klases audzēkņiem.

Prezentācijā tika parādīts Dainu tēva ieguldījums tautasdziesmu vākšanā, sistematizēšanā un glabāšanā, kā arī tautasdziesmu unikālā vērtība latviešu kultūras mantojumā. Lai labāk iepazītu un izprastu tautasdziesmās apslēpto vēstījumu, skolēniem tika doti dažādi uzdevumi.

Latviešu tautai vienmēr godā bijis darba tikums, tāpēc dainu rindās vajadzēja atrast veicamos darbus: rudzus sēt, miltus malt, maizi cept, sienu pļaut, cimdus adīt un sagšas aust. Interesants ir arī krāsu pielietojums, raksturojot cilvēka tikumu, izskatu, gaumi: balta mātes meita, kā sarkana magonīte, pelēki mētelīši, brūni svārki, melna čūska.

Atsevišķas lapiņas ar tautasdziesmām jāsakārto atbilstoši tematiskai grupai: ģimene, gadskārtu svētki, mājdzīvnieki, gadalaiki. Citā uzdevumā – tautasdziesmas rindas jāsaliek pareizā secībā.

Nodarbības beigās katrs nolasīja kādu tautasdziesmu un atklāja, kā sapratis tās saturu un zemtekstu.

“Lai arī mūsdienu jauniešiem ir citas intereses un aizraušanās, tomēr nevajadzētu pilnībā aizmirst mūsu senču atstāto mantojumu – tautasdziesmas, kurās ir latviešu dvēseles, prāta un sirds kods” atzina Rutta, piebilstot, ka pēc gadiem jaunieši tautasdziesmu saturu uztvers un izpratīs savādāk.

Informāciju sagatavoja Viļakas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Rasma Vilkaste. Foto – R.Vilkaste, R.Jeromāne.

Foto:

Publicēja: vilakabiblio | oktobris 4, 2022

Izmantjiet iespēju iesniegt pieteikumus bibliotēkā!

Publicēja: vilakabiblio | septembris 16, 2022

Dzejas varavīksne rudenī

14. septembra pēcpusdienā Viļakas bibliotēkas zāle rotājās dažādās krāsās – gluži kā varavīksne. Sev vietu atrada gladiolas, mārtiņrozes, vēlziedes, asteres, rozes…  Arī ķirbji un fizāļi. Varavīksne ir miera un cerību simbols, tilts starp debesīm un zemi, savukārt, dzeja – simbolisks tilts starp autoru un klausītāju. Vārdi uzrunā, iepriecina, liek aizdomāties.

“Ir rudens arī Dzejas dienu laiks,

Kad vārsmas zīmē savu varavīksni.

Tā skaistu loku liec starp dzejnieku un tevi,

Kad vārdi izdaiļo un silda dvēseli.” (R. Jeromāne)

Uz tematisku pēcpusdienu bibliotēkā pulcējās literātu biedrības “Viļakas Pegazs” dalībnieki un cilvēki, kurus dzeja neatstāj vienaldzīgus. Literāte  Santa Mežābele (Antoņina Ločmele) pastāstīja par biedrības rašanos, par dalībniekiem, publikācijām un literāro darbību. Nolasīja kādu senāk uzrakstītu dzejoli par veco estrādi Viļakas parkā, uzburot romantiskas atmiņu ainas, arī dzejoļus par rudeni un dzīvi. Savus radošos darbus klātesošajiem ļāva noklausīties Ilze Keiša, Pēteris Boldāns, Ilga Bukovska, Rutta Jeromāne, Jevgēnijs Suhovercevs.

Vilis, Anita un Silvija dalījās atziņās par dabu, cilvēku savstarpējām attiecībām, spēju ieklausīties un pieņemt citu viedokļus. Ivars bija parūpējies par muzikālu pavadījumu.

Nobeigumā Rutta izteica novēlējumu savās dzejas rindās:

“Tiekties pēc skaistā, to pamanīt, notvert un vairot,

Skaistos mirkļus, uz sirdi kad runā sirds,

Skaistus vārdus, labi justies kas liek…”

Teksts: R.Jeromāne,

Foto: V.Bukšs, R.Jeromāne

Vairāk bildēs

    Leontīna Maksimova dzimusi 1927.gada 30.augustā Viļakas pagasta Borisovas ciemā. Izglītība iegūta Mežvidu pamatskolā, Viļakas vidusskolā un Latvijas Universitātē, apgūstot vēstures zināšanas.

No 1960.gada līdz 1996.gadam strādāja par vēstures skolotāju Viļakas vidusskolā, vēlāk līdz 2000.gadam – Viļakas Valsts ģimnāzijā, vadīja skolas novadpētniecības muzeju, vairākus gadu desmitus vadīja rajona vēstures skolotāju metodisko apvienību. 

 Skolā bija izveidots novadpētniecības pulciņš, kura dalībnieki skolotājas L.Maksimovas vadībā aktīvi pierakstīja Viļakas un tās apkārtnes vecāko iedzīvotāju atmiņas, vāca vecas grāmatas, sadzīves priekšmetus, fotogrāfijas un citas vēstures liecības.
Pirmā Leontīnas Maksimovas grāmata iznāca par godu pilsētas septiņsimtajai jubilejai – “Viļakai – 700” 1993.gadā. Otrā grāmata “Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos” iznāca  2001.gadā, vēl divi papildināti izdevumi 2005. un 2018.gados. Ir daudzas publikācijas laikrakstā “Vaduguns”, izdevumos “Tāvu zemes kalendārs”, “Katoļu Dzeive”.

2000.gadā Leontīna Maksimova apbalvota ar Rīgas Latviešu Biedrības Atzinības rakstu, 2006.gadā – ar LR Ministru Prezidenta Pateicības rakstu, bet 2010.gadā – ar Viļakas novada domes Atzinības rakstu un Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes (zeltīta) goda zīmi.

Lielajā dzīves jubilejā vēlam veselību, izturību, možumu!

Pateicamies par lielo ieguldījumu dzimtās puses vēstures faktu vākšanā, apkopošanā un publicēšanā!

Viļakas bibliotēkas kolektīvs.

Publicēja: vilakabiblio | augusts 25, 2022

Lokālās vēstures pētniekam  Ivaram Loginam – 65

Ivars dzimis 1957.gada 27.augustā Rīgā, bet dzimtas saknes ir Kupravā.

Jau skolas laikā Ivars darbojies Rīgas Pionieru pils arheologu pulciņā, piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Jura Urtāna un Vladislava Urtāna vadībā. Tas viss bija sākums viņa interesei par vietvārdiem, arheoloģiskajiem priekšmetiem un novadpētniecību kopumā.

Kaut Ivars audzis un lielu daļu laika pavadījis Rīgā, Atmodas gados atklājis sevī latgalisko identitāti, un tagad daudz laika pavada Latgalē, pētot senos pilskalnus, akmeņus, kopjot un saglabājot dabu. Ivars Logins ir aktīvs sabiedriskais darbinieks un novadpētnieks, kura intereses aptver visu Latgali. Viņš konsekventi iestājas par veco vietvārdu saglabāšanu.

Gunta Saule (Latvijas Folkloras biedrība) Ivaru raksturo: “Latgales kultūras un valodas kvēls patriots, arīdzan akmeņu sajutējs, ieraudzītājs un pētnieks”.

2006.gadā piedalījies projektā kopā ar G.Eniņu – “Balvu rajona dižkoki”.
Viņa publikācijas ir “Dabas un vēstures kalendārā”, žurnālā “Zintnieks”, “A12” u.c. Kolekcionē latgaliešu grāmatas, pastkartes un citus mākslas darbus.
2016.gada oktobrī Viļakas Novada muzejā tika atklāta I.Logina izstāde “Latgolas akmeņu stōsti”.

Sveicam Ivaru jubilejā! Vēlam nerimstošu darbību dabas un vēstures pētīšanas jomā!

Viļakas bibliotēkas kolektīvs.

Dzīves dati no Balvu Centrālās bibliotēkas kultūrvēstures datu bāzes: http://balvurcb.lv/kb/

Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 21, 2022

Viedais laika vecis

Raksts lasāms žurnālā “Mājas Viesis” Nr. 14, 21.07. – 3. 08. 2022.

Older Posts »

Kategorijas