Publicēja: vilakabiblio | novembris 15, 2018

Fotoizstādes atklāšana bibliotēkā

Advertisements

Novembra pirmajā dienā Viļakas novada bibliotēku apmeklēja Viļakas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) “Namiņš” vecākās grupas (4-5 gadi) audzēkņi un skolotājas.

Mazos “Namiņa” iemītniekus sagaidīja bibliotēkas direktore Rutta Jeromāne, bibliotekāre Sandra Dvinska un bibliotēkas darbinieki.

Bibliotēkas vadītāja bērnus iepazīstināja ar bibliotēkas telpām un atklāja grāmatu pasaules noslēpumus. Savukārt Sandra aicināja lasīt un arī turpmāk apmeklēt bibliotēku.

Sarunas gaitā “Namiņa” mazie iemītnieki atklāja arī savus noslēpumus un aizgūtnēm stāstīja pašu piedzīvoto.

Bibliotēkas izstāžu zālē pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņi skatīja Viļakas PII “Namiņš” fotoizstādi „100 foto mirkļi Latvijai” un centās atrast sevi simts foto zibšņos.

Pasākuma izskaņā bibliotēkas mazie apmeklētāji našķējās un viens otram atstāstīja bibliotēkā piedzīvoto.

Atvadoties “Namiņa” iemītnieki pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu bibliotēkā un savu apmeklējumu iemūžināja kopējā bildē.

Vairāk bildēs

Publicēja: vilakabiblio | Oktobris 31, 2018

Veinu ģimenes rokdarbu izstāde

Publicēja: vilakabiblio | Oktobris 30, 2018

Tiekas ar motormuzeja restauratoru Gunāru Dortānu

Pagājušās piektdienas pēcpusdienā Viļakas novada bibliotēkā ciemojās Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas Motormuzeja galvenais restaurators, novadnieks GUNĀRS DORTĀNS, kurš klātesošos iepazīstināja ar muzeja darbību un vēsturi, kā arī pastāstīja par savu profesiju un seno spēkratu atdzimšanu.

Gunārs Dortāns dzimis un bērnības gadus pavadījis tagadējā Viļakas novada Vecumu pagastā. Arī savu uzstāšanos pieredzējušais motormuzeja speciālists uzsāka, citējot slavenā franču rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī vārdus: „Es nāku no savas bērnības…”. Savukārt kustībā, kas nodarbojas ar senajiem spēkratiem, Gunārs Dortāns iesaistījās jau no 1972.gada, kad nodibināja Latvijas Antīko automobiļu klubu. Laika gaitā tā dalībnieki nolēma, ka nepieciešams izveidot arī motormuzeju. Rīgas Motormuzeju lielā mērā izdevās izveidot, pateicoties talantīgajam bijušajam Latvijas antīko automobiļu kluba vadītājam Viktoram Kulbergam.

Gunārs Dortāns klātesošajiem pastāstīja arī par vairākiem muzejam nozīmīgiem brīžiem. Piemēram, viens no īpašākajiem notikumiem motormuzeja vēsturē bija 2016.gada novembrī, kad viens no muzeja unikālākajiem eksponātiem – 20.gadsimta sākumā latvieša Augusta Krastiņa ASV būvētais auto “Krastin auto” – devās uz Londonu, kur triumfēja Anglijas galvaspilsētas centrā notikušajā elegances konkursā “Regent Street Motor Show Concours d’Elegance” un pievarēja pasaulē senāko motorizēto spēkratu braucienu “Bonhams London to Brighton Veteran Car Run” jeb braucienu “Londona – Braitona”. G.Dortāns bija viens no “Krastin auto” komandas dalībniekiem un ieguldīja lielu darbu Latvijā senākā automobiļa restaurēšanā.

Rīgas Motormuzejā apskatāmas dažādas ekspozīcijas. Tomēr, kā stāsta Gunārs Dortāns, muzeja rīcībā nebija neviena pārstāvja no pirmskara neatkarības Latvijas braucamajiem. Tādēļ uzsāka meklēt 1930.gadu limuzīna „Cadillac Fleetwood V8 All Weather Phaeton” modeli, ar kuru reprezentācijas nolūkos pārvietojās Kārlis Ulmanis. Viņa izmantotais oriģinālais auto gan pazudis bez pēdām. Viņš piebilst, ka ir informācija, ka arī Viļakā 20.gados bija reģistrēts „Cadillac”, kas piederēja kādam aptiekāram. Turklāt, kā stāsta G.Dortāns, ja Kārlis Ulmanis bijis, piemēram, Viļakā, visticamāk, arī attēlā redzamā modeļa „Cadillac” pārvietojās pa pilsētas ielām.

Pēc pasākuma sarunā ar laikrakstu „Vaduguns” Gunārs Dortāns pastāstīja, ka katra ciemošanās reize Viļakā allaž ir īpaša. Aizņemtības dēļ gan nesanāk atbraukt tik bieži, cik vēlētos, bet pavasarī, rudenī un uz kapusvētkiem gan cenšas atlicināt laiku.

Muzeja galvenais restaurators tikšanās laikā Viļakas novada bibliotēkā iepazīstināja arī ar viņa sarakstīto grāmatu „Neiespējamā misija” – stāstu par antīko auto pasauli un unikālo antīko spēkratu meklēšanu, atjaunošanu un kolekcionēšanu. Tāpat jāpiebilst, ka Viļakas novada bibliotēkas direktori RUTTU JEROMĀNI ar motormuzeja galveno restauratoru vieno radniecības saites – viņi ir brālis ar māsu. Viņa atzina, ka, lai arī pati ikdienā nevada auto, kopš tiem laikiem, kad brālis ir Latvijas Antīko automobiļu klubā, ieraugot sena spēkrata fotogrāfiju vai modeli, to nodeva brālim. Gunārs Dortāns arī allaž dalījies ar stāstiem par restauratora darbu un, kā atzīst Rutta Jeromāne, ikviens ģimenē dzīvo līdzi Gunāra darbam un vaļaspriekam.

Jāpiebilst, ka pasākuma laikā Viļakas novada bibliotēkā motormuzeja galvenais restaurators arī atklāja, ka nav atmesta doma kādreiz uz Viļaku nogādāt un interesentiem parādīt arī savā īpašumā esošo seno spēkratu – 1929. gada “Buick”  no Zviedrijas. Jānovēl Gunāram Dortānam būt tikpat enerģijas pilnam arī turpmāk, un uz tikšanos nākamreiz!

Artūrs Ločmelis, Ziemeļlatgales laikraksts “Vaduguns”

Vairāk par tikšanos ar Rīgas Motormuzeja galveno restauratoru Gunāru Dortānu Ziemeļlatgales laikrakstā “Vaduguns”

 Bildes no tikšanās bibliotēkā

Publicēja: vilakabiblio | Oktobris 29, 2018

Viļakā vingro

Publicēja: vilakabiblio | Oktobris 25, 2018

Dzintara Dvinska vēsturisko fotogrāfiju izstāde

Publicēja: vilakabiblio | Oktobris 24, 2018

Satikšanās lapkritī, dzejā un mīlestībā…

24. oktobra diena bija apmākusies, rasināja sīks lietutiņš, vējš trauca no kokiem pēdējo rudens lepnību, bet Dvēseles gaisma un Sirds siltums stājās pretī visām dabas kaprīzēm, pulcinot domubiedrus un vārda mākslas cienītājus Viļakas novada bibliotēkas zālē, kur, nedaudz samulsusi un uztraukusies, savu dzejas grāmatu “Tik cēla un noslēpumaina” prezentēja literātu biedrības “Viļakas Pegazs” dalībniece Ilga Bukovska.

Lai gan dzeju Ilga sākusi rakstīt cienījamā vecumā, nu jau sakrājušās daudzas klades ar viņas sajūtu pierakstiem. Autore pastāstīja par dzejoļu tapšanu, par to, kā viņu skolas laikā uzrunāja krievu dzejnieku dzeja, viņa to citēja un nolasīja arī dažus savus dzejoļus. Tā kā Ilga ir apmeklējusi skolu ar krievu mācību valodu, viņa pārsvarā raksta dzejoļus krievu valodā. Šoruden kundze svinēja nozīmīgu dzīves jubileju, kurā bērni viņai uzdāvināja brīnišķīgu pārsteigumu – grāmatu ar māmiņas dzejoļiem. Meita Ilze pastāstīja par grāmatas izdošanas procesu, nolasīja savu emocionālo veltījumu mātei un pateicās viņai par dzīves laikā saņemto mīlestību un rūpēm.

Pasākumu apmeklēja Viļakas literāti, lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībnieces, arī viesi no Gulbenes un Cēsīm. Dažiem Ilgas talants bija patīkams pārsteigums. Draudzīgas sarunas turpinājās pie kafijas tases un autores sarūpētā cienasta, skanēja viņas iemīļotās dziesmas.

Ilga Bukovska sirsnīgi pateicās literātu biedrībai par viņas uzņemšanu savā pulkā un bibliotēkas kolektīvam par noorganizēto grāmatas atvēršanas pasākumu.

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: Vilis Bukšs.

Vairāk bildēs

Publicēja: vilakabiblio | Oktobris 16, 2018

Aicinām uz tikšanos ar novadnieku Gunāru Dortānu

Publicēja: vilakabiblio | Oktobris 15, 2018

Aicināti uz Ilgas Bukovskas pirmās dzejas grāmatiņas atvēršanu

Publicēja: vilakabiblio | Oktobris 15, 2018

Kultūrvēstures studijas Gulbenes un Madonas novados

Rudens iemērcis otu savā krāsu paletē, dāsni izrotājis koku mēteļus, nu mudina katru vērīgāk ieskatīties Latvijas ainavā, lai priecētu acis, sildītu sirdi un sakrātu pozitīvas emocijas gada tumšajam laikam…

Tādā krāsainā rudens dienā (11.oktobrī) Viļakas novada bibliotēkas darbinieki kopā ar lasītāju klubiņa „Mantinieces”, literātu biedrības „Viļakas Pegazs” dalībniekiem un citiem interesentiem kultūrvēstures studiju ietvaros apmeklēja Gulbenes un Madonas novadu dabas objektus, kultūras un vēstures iestādes, lai gūtu jaunus iespaidus, vērtīgas atziņas un noderīgu pieredzi.

Rīta pusē apskatījām Pudeļu dārzu Litenes pagasta „Ainažu” mājās. Tur aplūkojami   vairāk nekā 20 darbi no betonā iemūrētām pudelēm – gan ar praktisku nozīmi, gan kā mākslinieciski elementi. Piemēram, gulbis veidots akcijā “100 gulbji Latvijas simtgadei”. Tādā veidā saimniece Anna Zīle atbrīvojas no tukšajām pudelēm, bet uzmanību viņas darbiem pievērš ekskursanti, jaunlaulātie un tuvinieki.

Dzelzavas pagastā iegriezāmies rakstnieka Doku Ata muzejā „Mucenieki”- tur apskatāma ekspozīcija arī par  Doku Ata brāli revolucionāru Pēteri Doku, par citiem ievērojamiem novada kultūras  darbiniekiem – aktieri un režisoru Kārli Pamši, gleznotāju Āriju Skridi, aktieri Rūdolfu Kreicumu, grāmatizdevēju Imantu Reitmani, dzejnieku un skolotāju Augustu Kažoku.

Jaungulbenes pagastā kāpām „Goda kalnā”, kur senajā Rijas kalnā izvietoti 14 unikāli vides objekti – liela izmēra darba rīki, kas atspoguļo latviešu darba tikumu.

Sarkaņos ar īpašu interesi klausījāmies stāstījumu par Madonas muzeja Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvi, kurā aplūkojamas dažādas etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklātā krājuma kolekcijas: Amatniecības darba rīki; Mēbeles  un sadzīves priekšmeti; 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta dzīvojamo istabu iekārtojums. Kā arī ekspozīcija, kas veltīta Madonas novadniekiem – rakstnieka Viktora Eglīša dzimtai, aktrisei Olgai Dreģei, komponistam un kordiriģentam Valdim Breģim, muzikologam Jēkabam Vītoliņam.

Aizrautīgi un interesanti par savu darbu mums stāstīja Sarkaņu bibliotēkas vadītāja Irina Bačuka.  „Latvijas Mobilā Telefona” atbalstītā projekta „Rakt un rakstīt…” (autore novadniece Anda Līce) īstenošanas rezultātā bibliotēkas apkārtni rotā literāra puķu dobe un brīvdabas lasītava. To labprāt apmeklē pagasta iedzīvotāji. Bibliotēkā notiek dažādas praktiskas aktivitātes – piemēram, sedziņu darināšana tekstilmozaīkas tehnikā.

Saulainā pēcpusdienā, Madonas vēsturiskajā centrā, mūs sagaidīja smaidīgā novada bibliotēkas vadītāja (mūsu novadniece) Imelda Saulīte. Viņa bija mūsu pavadone un gide bibliotēkā, kas izvietojusies ēkas trijos stāvos. Tās struktūrvienības: Komplektēšanas un kataloģizācijas nodaļa, Abonements, Jaunākās periodikas lasītava, Eiropas Savienības informācijas un Uzziņu lasītava, Bērnu literatūras nodaļa. Konferenču zālē regulāri skatāma kāda izstāde. Šoreiz – Valda Kļaviņa fotoizstāde „Pie Aiviekstes Ļaudonā”. Abonementā izvietota Latvijas Universitātes bibliotēkas ceļojošā izstāde „Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos” caur gadu desmitiem”. Pasākumu  cikla „Soļi un pakāpieni laikā: paaudžu sarunas bibliotēkā” tikšanās. Oktobra tēma – vēsture. Bibliotēkas pakalpojumu piedāvājums paredzēts dažādām paaudzēm un plašam interešu lokam. Ērtas telpas, modernas tehnoloģijas, laipns personāls.

Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja modernizētā pastāvīgā ekspozīcija „Novada arheoloģija” iepazīstina ar Madonas apkārtni no senāka laika posma pirms 10 000 gadu līdz 17.gadsimtam, kad Latvijas teritorijā pastāvīgi notika dažādu varu maiņas. Ekspozīcijas jaunums – virtuālais interaktīvais stends „Madonas novada senvēsture”, kas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, iepazīstina ar Valsts nozīmes arheoloģiskajiem pieminekļiem Madonas apkārtnē, kā arī – seno latgaļu – sēļu apģērbu 9.-12.gadsimtā.

Pēc īsas pilsētas apskates – mājupceļš. Vērojām pasakainas dabas ainavas, pārrunājām redzēto, dalījāmies iespaidos.

Paldies visiem, kuri izmantoja lielisko iespēju baudīt atvasaru un Latvijas kultūras vērtības!

Kultūrvēstures studijās piedalījās Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.
Foto: V.Bukšs, R.Jeromāne.

Vairāk bildēs

Older Posts »

Kategorijas