Publicēja: vilakabiblio | Oktobris 8, 2019

Uz tikšanos jaunu attiecību dimensijā!

Kopš 2007. gada Vilis Bukšs ir strādājis bibliotēkā. Sākumā – Viļakas pilsētas, no 2012. gada – Viļakas novada bibliotēkā, pildot informācijas speciālista pienākumus. Savā būtībā vienmēr saistīts ar dabu un visām norisēm tajā. Šķietami nesavienojamas lietas – datori internetlasītavā un smilgas pļavā, skudras, bites, gājputni un pāri galvai – zilas debesis… Savas atziņas un pārdomas  uztic savam twitera kontam. Raksta dzeju, ļoti savdabīgu, neparastu:

es nedzīvoju,
es tikai elpoju…
dabas ritmā,
esamībā.

Ar šī gada 1. oktobri Vilis pārtrauc darba attiecības Viļakas novada bibliotēkā un, kā pats izsakās, “tālāk tumši zilais apvārsnis un seniora brīvība…”

27. septembrī pulcējāmies bibliotēkā, lai pakavētos atmiņās par kopā pavadītiem brīžiem gan darbā, gan ārpus tā. Mūsu ikdiena bibliotēkā būs garīgi nabadzīgāka, trūks padoma tehnoloģiju jomā. Nemaz nerunājot par to, ka nebūs kam pajautāt, kāds gaidāms laiks… Tomēr nebūsim pesimisti, dzīve turpinās – mums savā ritmā, Vilim savā – dinamiskā, plūstošā, nenotveramā.

Paldies, Vili, par darbu un sirdsdegsmi, ar kādu Tu to veici!  Gaidīsim ciemos!

Rutta

Advertisements
Publicēja: vilakabiblio | Septembris 12, 2019

“Viļakas Pegazam” grāmatas atvēršanas svētki

Dzejas dienas aizsākās 1965. gada 11. septembrī Komunāru parkā (pašreizējā Esplanādē), toreiz atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu ar viņam veltīta pieminekļa atklāšanu. Tieši 11. septembrī Viļakas novada bibliotēkā bija jūtama rosība un gaidīts pārsteigums – Aussalīša (Pētera Boldāna) jaunās grāmatas “Rasotā rītā” prezentācija. Autora rokās tā nonākusi jau maijā, bet kopā ar literātu biedrības “Viļakas Pegazs” dalībniekiem un citiem dzejas draugiem plašākai publikai vaļā vērta tieši Dzejas dienu laikā.

Pēteris atzīstas, ka nelielajā burtnīcā apkopoti senāk rakstīti teksti – gan dzeja, gan proza. To saturs atklāj bērnības atmiņas, kāda studenta eksāmenu laiku, literārā varoņa Jāņa piedzīvojumus armijas nometnē un ķibeles Sieviešu dienas sakarā. Lielākā  daļa notikumu norisinās pagājušajā gadsimtā – padomju laikos. Pētera laikabiedriem viegli atpazīt aprakstītās situācijas. Jauniešiem droši vien būtu nepieciešami komentāri. Asprātīgi aprakstīts Viļakas literātu brauciens uz Rēzeknes Centrālo bibliotēku, kur notika pirmā tikšanās ar literātu kopu “Latgales ūdensroze” gluži nesenā pagātnē.

Šajā gadā netiks izdots Rēzeknes Dzejas almanahs, tāpēc mūsu autoriem izpaliks kāds jauks dzejas pasākums. Ilze Keiša ir publicējusi savus darbus latgaliešu valodā literatūras almanahā OLŪTS. Jaunākos dzejoļus lasīja Ilga, Rutta un Antoņina. Dzejas pasākumus ierasti apmeklē Silvija un Regīna, bet jauno publikāciju autorus sveica arī Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. Viņš pateicās par paveikto un novēlēja rast motivāciju radošai darbībai literārajā jomā arī turpmāk.

Dzejas dienu pasākumi turpinās, tāpēc gribu vēlēt: “… lai vārdu straumes plūst caur sirdīm un neredzamas stīgas skar!”

Bildēs

Teksta autore: literātu biedrības dalībniece Rutta Jeromāne

Foto: bibliotekāre Regīna Dūna

Publicēja: vilakabiblio | Septembris 5, 2019

Aicinām uz Aussalīša grāmatas atvēršanu!

Publicēja: vilakabiblio | Septembris 4, 2019

Kas ir e-adrese un ar ko tā atšķiras no e-pasta?

Ints Balodis informē sabiedrību par aktuāliem jautājumiem.

Publicēja: vilakabiblio | augusts 26, 2019

„Delnās sajūtot dzīvības pulsu”… (Baltijas ceļam – 30)

Šogad aprit 30 gadi kopš 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās un 15 min. veidoja 600 km garu dzīvo ķēdi, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un vienam otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.

2019. gadā tiek atzīmēta akcijas “Baltijas ceļš” trīsdesmitā gadadiena ar mērķi: atgādināt un skaidrot Baltijas ceļa nozīmi vietējā un starptautiskā mērogā;  turpināt fiksēt Baltijas ceļa organizatoru un dalībnieku atmiņas;   daudzveidīgās norisēs iesaistīt plašu sabiedrību.

Simboliski  vienojoties ar citiem akcijas dalībniekiem, 23. augusta pievakarē pie Viļakas novada bibliotēkas brīvā dabā pulcējās mūsu lasītāji un citi interesenti, lai kavētos atmiņās par trešās atmodas laiku, Latvijas Tautas frontes darbību un savu dalību Baltijas ceļā. Atmodas laiks tiek dēvēts arī par Baltijas valstu „dziesmoto revolūciju”, kad dziesma stiprināja tautas pašapziņu, no jauna iededzot dvēseles uguni. Arī Viļakā pie ugunskura atmiņu stāsti mijās ar dziesmām – “Manai tautai”, “Brīvību Baltijai!”, “Dzimtā valoda”, “Zeme, zeme…” un citām – Normunda, Viļa un Kristiāna izpildījumā.

Vilis Bukšs pastāstīja par avīzes “Balvu Atmoda” lomu un veidotājiem. Tās vadītājs Kazimirs Šļakota pats stāstīja par braucienu uz Balvu rajona vietu Baltijas ceļa posmā Rūjiena – Oleri. Turpceļā bijusi neziņa un piesardzība, bet atpakaļceļā līdz pat Žīguriem skanējušas dziesmas. Atmiņās dalījās arī Silvija Kupriša, akcentējot neaizmirstamo kopības sajūtu un emocionālo pārdzīvojumu. Citi klātesošie Baltijas ceļā nebija piedalījušies, bet pauda savas atmodas laika izjūtas un pārdzīvojumus. Tika runāts arī par iegūtās neatkarības novērtēšanu un katra cilvēka ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Īsu brīdi mūsu pulkam pievienojās arī Viļakas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels un nodziedāja dziesmu “Svētī, Kungs!”, kuras vārdu un mūzikas autors ir priesteris Romans Grantovskis, Baltijas ceļa dalībnieks.

Visus vienoja ugunskurs, kura liesmiņas sildīja un atgādināja par “Liesmojošā Baltijas ceļa” ugunskuriem, kuri tika kurti 1991. gadā. Tikšanās dalībnieki sastājās tam apkārt un, rokās sadevušies, dziedāja “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme!”, stāvot kopā kā toreiz, pirms 30 gadiem, –  “tā plecu pie pleca, delnās sajūtot dzīvības pulsu, dzirdot kaimiņu sirdis pukstam un brīvību saucot – ne vairs čukstot…” (R.Jeromāne). Tika dziedātas arī citas dziesmas, bet pasākuma izskaņā bija iespēja nobaudīt uz ugunskura vārītu zupu.

Lai šis atmiņu ugunskurs palīdz stiprināt kopības sajūtu, saglabāt sirdīs savas dzimtenes mīlestību un neļauj aizmirst par tiem, kuri palīdzēja atgūt neatkarību!

Vairāk bildēs

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: informācijas speciālists Vilis Bukšs

Publicēja: vilakabiblio | augusts 23, 2019

Skaista diena Latgales ceļos

Kad pīlādži savos zaros jau šūpo sārto ogu čemurus un dārzos uzzied pirmās asteres, ir piemērots laiks ceļošanai. 20. augusta rītā Viļakas novada bibliotēkas lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībnieces un citi čaklākie bibliotēkas apmeklētāji devās ekskursijā (par saviem līdzekļiem!) pa Latgali.

Pirmā pietura bija Kārsavā, kur apskatījām Rožukroņa Dievmātes katoļu baznīcas. Līdzās atrodas vecā koka ēka un jaunā (2003). Svētās Mises notiek abās.

Tālāk devāmies uz mini zoodārzu “Rozīte”. Diena bija karsta, tāpēc daudzi dzīvnieciņi meklēja patvērumu nojumēs un dažus nemaz nevarēja redzēt. Tā ir privāta kolekcija ar  interesantiem eksotiskiem dzīvniekiem un putniem.

Sakstagalā apmeklējām Franča Trasuna muzeju “Kolnasāta”. Klausoties interesanto gides stāstījumu, atmiņā atausa I. Ābeles romāna “Klūgu mūks” aprakstītās ainas, radās vēlēšanās salīdzināt lasīto ar redzamo. Muzejā varēja aplūkot gan Trasunu ģimenes mantas, gan pastāvīgo ekspozīciju “Senie sadzīves priekšmeti”.

Rikavā mūs sagaidīja literāte Iveta Dimzule. Pastāstīja par muižas vēsturi. Tajā ilgus gadus bijusi skola, bet ar šo mācību gadu Rikavā skolas vairs nebūs.  Iveta mūs pavadīja uz Rikavas Dieva Apredzības katoļu baznīcu. Tajā sajutām īpaši spēcīgu garīgu auru. Mūsu grupas sievas uzšķīra baznīcā atstātās lūgšanu grāmatas un nodziedāja dziesmu Dievmātes godam.

Nagļu pagasta Īdeņā zvejnieku sētā “Zvejnieki” tās saimnieks Jānis Macāns ar savu stāstījumu un ilustrācijām “uzbūra” vairākus gadu tūkstošus senas ainas Lubāna ezera krastā. Viņš ar lepnumu teica, ka Rīga tajā laikā kartē nav redzama, bet pie Lubāna atrasti brīnišķīgi akmens laikmeta darba rīki un rotas. Protams, nobaudījām arī zivju zupu.

Gaigalavas pagastā atrodas ūdenstūrisma attīstības centrs “Bāka”. Bākā uzkāpt gan nebija iespējams, jo tur norit remontdarbi, taču pabijām pie Lubāna krastiem un varējām redzēt tā vareno apjomu.

Ceļš jau iegriezās mājup. No ārpuses aplūkojām Bikavas katoļu baznīcas ēku. Tā piesaistīja ar savu spožo baltumu, kas krasi atšķiras no Viļakas katoļu baznīcas arhitektūras. Pēdējais apskates objekts bija “Saipetnieki”- senu darba rīku, braucamrīku, lauksaimniecības tehnikas un citu saimniecības priekšmetu kolekcija – brīvdabas muzejs.  Acis priecēja arī dekoratīvo krūmu un puķu krāšņums.

Visu dienu spīdēja saule, tā padarot mūsu braucienu patīkamu un atstājot labāku iespaidu par redzēto. Secinājām, ka mūsu pašu mīļajā Latgalē ir tik daudz jauku tūrisma un dabas objektu, ko vērts apskatīt.

Bildes

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: A. Lesniece, I. Dimzule, R. Jeromāne

Publicēja: vilakabiblio | augusts 5, 2019

Baltkrievu ciemiņi bibliotēkā

2. augustā pārrobežu sadarbības projekta ietvaros Viļakas novada bibliotēku apmeklēja ciemiņi no Baltkrievijas. Baltkrievu partneri iepazinās ar Viļakas materiālās un garīgās kultūras vērtībām. Sadarbības partneriem Viļakas novada bibliotēku izrādīja un ar bibliotēkas lomu austrumu pierobežā iepazīstināja Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne (3. no labās).

Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 22, 2019

“Viļakas Pegazs” meklē iedvesmu Igaunijā

Labības druvas veļ zeltainus viļņus, vārpās šūpojot briestošos graudus. Tuvojas kulšanas laiks. Dzejniekiem ražas laiks sākas septembrī – Dzejas dienās, kad autori vētī savu radošo devumu un ļauj priecāties vārda mākslas cienītājiem. Lai gūtu iedvesmu jaunām vārsmām un iepazītos ar ziemeļu kaimiņu kultūru, “Viļakas Pegaza” literāti kopā ar domubiedriem 18. jūlija rītā devās kultūrvēstures studijās uz Igauniju.

Grupai piebiedrojās zinošais gids no Veclaicenes Kornetiem – Jānis Prangels. Pirmais apskates objekts bija Sangastes pils, kura celta 19. gs. beigās, bet mūsdienās tur  piedāvā iespēju uzturēties un nakšņot patiesā muižas atmosfērā, noīrēt visu pili kāda nozīmīga pasākuma organizēšanai. Apskatījām ievērojamā Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli mauzoleju  Jegevestes muižā.

Vīļandē (Viljandi) mūs pārsteidza milzīgās 13. gs. celtā Livonijas ordeņa cietokšņa pilsdrupas. Turpinot ceļu Tartu virzienā, apmeklējām brīnišķīgu rožu dārzu Peltsamā.

Tartu pilsētā uzkavējāmies ilgāk – kā teica gids, esot tāds jēdziens “Tartu gars”, to arī gribējām sajust. Iegriezāmies vēsturiskajā universitātes ēkā, kuras gaiteņi glabā daudzu latviešu soļus. Aplūkojām vēsturiskos objektus senajā parkā, pastaigājāmies pa vecpilsētu, kas ļoti atgādināja mūsu Vecrīgu gan ar arhitektūru, gan ielu kafejnīcām un bohēmisko noskaņu.

Ļoti svarīgs apskates objekts bija arī Munameģis. Baltijas augstākais, leģendām apvītais kalns atrodas 318 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pašreizējais skatu tornis ir sestais pēc kārtas, uzbūvēts 1939. gadā, tā augstums pēc 1969. gada rekonstrukcijas ir 29,1 metrs, no kura  50 km rādiusā paveras lielisks skats.

Lai gan bija jau samērā vēls vakars, tomēr nevarēja atturēties no vēl kāda objekta apskates – gleznainajā Reuges senlejas ezera (Liinjärv) krastā slejas savdabīgs skatu tornis, kas pēc izskata atgādina koku ar divām putnu ligzdām. Skatu torņa augstums ir 30 metri, torņa augšdaļā uzstādītā “zelta ola” tiek izgaismota dažādās krāsās.

Mājupceļā mūs pavadīja brīnišķīgs saulriets, sūtot atvadu sveicienus no saulainās dienas, kurā guvām baudījumu gan sirdij, gan acīm, vērojot sakopto vidi pilsētās un privātmāju apkārtnē.

Sirsnīgi pateicamies organizatoriem un autobusa vadītājam!

Vairāk bildēs

Literātu biedrības “Viļakas Pegazs” dalībniece Rutta Jeromāne.

Foto: V.Bukšs.

Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 19, 2019

Raibā vasara manos pirkstos

Viļakas novada bibliotēkā trīs dienu garumā notika radošā darbnīca bērniem. Iepriekšējā gada pieredze mudināja arī šogad organizēt aktivitātes vasaras brīvdienās. Pagājušajā gadā bērni darināja grāmatu varoņus un dažādus simbolus, kas saistās ar grāmatu lasīšanu, bet šogad darbošanās izvēle bija plašāka – varēja gatavot sapņu ķērājus, maskas no papīra šķīvīšiem, gumijas riņķu aproces, matu sprādzes un piespraudes no filca. Dalībnieki ieguva hennas tetovējumus, zīmēja, minēja mīklas un spēlēja spēles. Veikli darbojoties, tika iegūti priekšmeti dažādās krāsās – gluži kā ziedu pļava vasarā.

Nodarbības vadīja Simona Zaremba un Elīna Sprukule no Viļakas Jauniešu iniciatīvu centra. Aktīvi radošo darbnīcu apmeklēja 15 bērni, 5-12 gadu vecumā – no Šķilbēniem, Viļakas un Rīgas, kuri pavada vasaras brīvdienas pie vecmāmiņām. Starplaikos rīkojām pauzes ar fiziskām aktivitātēm, tēju, kvasu un saldumiem.

Jautāti par dalību darbnīcā, bērni atzina, ka interesanti pavadīja laiku un apguva jaunas prasmes. Savus darinājumus viņi varēja paņemt sev līdzi. Veidojot priekšmetus no dažādiem materiāliem, bērni attīsta pirkstu veiklību, iepazīst krāsu un grāmatu pasauli. Interesanta bija iespēja satikties ar vienaudžiem no citām skolām.

Paldies Jauniešu centra vadītājai Madarai un meitenēm par sadarbību! Lai jauka, krāsaina un piedzīvojumiem bagāta šī vasara!

Skatīt bildēs

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: V.Bukšs, R. Jeromāne

Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 10, 2019

Ielūdz radošā darbnīca bērniem

Older Posts »

Kategorijas