Publicēja: vilakabiblio | Septembris 11, 2018

Dzejas dienu ieskaņa

“Nāk septembris ar dzejas dienām, tik ierastām un gaidītām”…

Šoreiz par Dzejas dienu pasākumu nenācās īpaši raizēties, jo mūsu viešņa pati piedāvāja tikšanos ar dzejas draugiem. 5. septembrī Viļakā ciemojās dzejniece, pedagoģe, publiciste Iveta Ratinīka. Viņa ir dzimusi Viļānos, izglītību filoloģijā ieguvusi  Rēzeknes Augstskolā, maģistra grādu – Latvijas Universitātē, patlaban studē Daugavpils Universitātē doktorantūrā.  Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja – šobrīd bērna kopšanas atvaļinājumā, tāpēc uzturas Rēzeknē un var atļauties veltīt laiku klausītājiem.

Dienas pirmajā pusē dzejniece tikās ar Viļakas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem un literatūras skolotājām. Pēc tam sekoja Viļakas katoļu baznīcas apskate draudzes prāvesta Guntara Skutela pavadībā, bet pēcpusdienā uz dzejas stundu “Laimes nogulsnes” Ivetu gaidījām bibliotēkā.

Pirmais dzejoļu krājums “Rūgts” izdots 2011. gadā,  bet otrā grāmata “tikko & tikai” –  2018. gadā. “Dzeja  pārsteidz ar personiskumu un atklāj visdziļākās un trauslākās autores emocijas, kas patīkami disonē ar pašas dzejnieces veidoto ierasti ārišķi skaļo, tiešo skolotājas, literatūrkritiķes, politiķes publisko tēlu. Dzejā dzīves maska krīt un atklājas ļoti ievainojama un trausla sievišķība ne vien izjūtās, bet arī izteiksmē, jo krājumā neatradīsim slengu vai asu izteiksmi, drīzāk to var raksturot kā plūstošu un harmonisku valodas skanējumu” (“Kultūrzīmes” 2018.g. 10.aprīlis).

Iveta lasīja savus dzejoļus, komentēja tos, uzdeva jautājumus klausītājiem. Tika jautāts par to, kas ir dzejas iedvesmas avoti, kāpēc tiek rakstīta dzeja, kādi ir dzejas tēli. Autore atbildēja lakoniski, uzsverot domu, ka dzeja nāk dzīves sarežģītajos, drūmajos brīžos. Laimīgs cilvēks īpaši neaizraujas ar dzejas rindām. Viņa strikti uzsvēra, ka mākslas darba uzdevums nav kādu audzināt un rādīt paraugus dzīvei. Māksla (arī literārie darbi) ir autora emociju un attieksmes izpausme, dzejā nav vienkārši jāapraksta kāda dabas aina vai norise bez vēstījuma. Valodai nav jābūt samākslotai vai “uzpucētai”.

Pie kafijas tases Iveta izteica sajūsmu par mūsu grezno baznīcu un “dedzīgo priesteri, kurš nāk uz bibliotēku klausīties pavisam laicīgā dzejā”.  Savā Facebook kontā Iveta raksta: “…viņiem ir jauka bibliotēka vienā ēkā ar poliklīniku, kur ir visai dziedējoša atmosfēra un prasīgi pasākumu apmeklētāji. Bet visfantastiskākā ir viesmīlība un sirds siltums.”

Paldies Ivetai Ratinīkai par apciemojumu un atziņām! Pateicos pasākuma dalībniekiem par atbalstu un līdzdarbošanos.

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne

Vairāk bildēs

Advertisements
Publicēja: vilakabiblio | augusts 27, 2018

Aicinām uz tikšanos ar dzejnieci Ivetu Ratinīku

Publicēja: vilakabiblio | augusts 25, 2018

Tomāts – auglis vai oga?

Kad vasaras lielā svelme ir garām un sākas ražas vākšanas laiks, 22. augustā Viļakas novada bibliotēkas zālē pulcējās lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībnieces uz pieredzes apmaiņas pārrunām. Sākumā gribējās uzzināt, kā katra pavadījusi vasaru, kādi krājumi ziemai sagādāti, bet goda vietā todien bija TOMĀTS.

Tas ir nakteņu dzimtas augs, ko ikdienā dēvē par dārzeni, tas ir arī tomāta auga auglis, bet bioloģiskā skaidrojumā – tomēr oga! Tomāti pārsvarā ir sarkani, bet mēdz būt arī dzelteni, oranži, violeti un citos krāsu toņos. Tomātu sastāvā ir mikroelementi, C vitamīns, karotīns un dabīgais antioksidants likopēns.

Mantinieces atnesušas labākos paraugus no savas ražas, klāt arī nosaukumi un komentāri par stāda augstumu, augļu lielumu, toties nogaršot varēja visus paraugus.

Interesi izraisīja Indigo šķirnes tumši violetie bumbuļi, strīpainie tomāti Pashaļnij, oranžā Hurma, Rally, gadu gaitā  pārbaudītās Vērša sirds un Diana. Bieži virtuvē noder arī mazo formu tomātiņi.

Pasākuma dalībnieces apmainījās ar tomātu konservēšanas receptēm, lūdza viena otrai pataupīt kādas šķirnes sēklas, tika runāts arī par tomātu audzēšanas noteikumiem un paradumiem. Tikšanās noritēja lietišķā gaisotnē, kur netrūka arī asprātību un humora.

Baudīsim šī gada bagātās tomātu ražas veltes un dalīsimies ar tām!

Teksts un foto: Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne

Bildes

Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 26, 2018

Radošā darbnīca Viļakas novada bibliotēkā

Šogad vasara neskopojas ar sauli, taču svelme reizēm kļūst nepanesama, tāpēc jāmeklē iespējas izklaidei un interesantai laika pavadīšanai telpās. Vienojāmies ar brīvprātīgā darba veicēju Danu Ponomarenko, ka viņa varētu padarboties ar bērniem radošā darbnīciņā, kuras moto: “Zīmē, līmē, veido griez, savu prasmi lietā liec!”

No 24. līdz 26. jūlijam Viļakas novada bibliotēkas zālē valdīja liela rosība – no krāsainiem papīriem tika darināti literāro darbu varoņi, Gudrā pūce, Grāmatu tārps un Viļakas simbols – ezis. Bērni veidoja arī citus dekorus un figūras, izmantojot dažādus materiālus. Neizpalika arī fiziskas aktivitātes un tējas pauzes.

Pirmajā dienā ieradās 13 bērni, taču dažiem darbiņš likās garlaicīgs un  pārējās dienās darbojās 6. Jaunākajai dalībniecei tikai 4 gadiņi, interesi izrādīja divas meitenes, kuras Viļakā ciemojas pie radiem. Jautāju bērniem, kas patika šajās nodarbībās. Visvairāk paticis tas, ka varēja apgūt dažādu figūriņu veidošanas prasmes, bija iespēja pašiem izvēlēties, ko veidot. Reizēm grūtības sagādāju dažu elementu izgriešana un salīmēšana.

Dana ļoti rūpīgi sagatavoja paraudziņus, izpatika dalībnieku vēlmēm. Pēc nodarbībām bija nogurusi, jo katram bērnam bija nepieciešama uzmanība un individuāla pieeja. Tomēr Dana ir gandarīta, ka varēja lietderīgi izmantot laiku un iepriecināt bērnus, kuri promejot  jautāja: “Kad varēs padarboties vēl?”

Paldies visiem, kuri izmantoja piedāvāto iespēju, paldies Danai par līdzdalību!

Pagatavotos darbiņus var aplūkot bibliotēkas izstāžu zālē.

Vairāk bildēs

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne,

Foto: Dana Ponomarenko, Vilis Bukšs.

Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 19, 2018

Radošā darbnīca bērniem un jauniešiem

Publicēja: vilakabiblio | jūnijs 18, 2018

“Bites deja” kā vēstures stunda

Latvijas likteņgaitas satinušās gadsimta kamolā. Tur dzīpari kā dabasmātes vaigā – no saules zeltainiem līdz zemes tumši brūniem. Tās ir prieka, svētku un uzvaru dienas, bet līdzās – bailes, izmisums, sāpes un zaudējumi. Cauri šiem dzīpariem vijas katra cilvēka mūžs, atstājot pēdas savas dzimtenes vēstures lappusēs.

14. jūnija pēcpusdienā Viļakas novada bibliotēkas zālē uz tikšanos ar grāmatas “Bites deja” autori Ivetu Dimzuli pulcējās lasītāju interešu klubiņa “Mantinieces” pārstāves, “Viļakas Pegaza” biedri un citi interesenti, lai paklausītos atmiņu stāstu par grāmatas galveno varoni Helēnu, kura 1945. gada 25. martā no Viļānu stacijas tika deportēta uz Sibīriju.

Bibliotēkā ciemojās arī literātu kopas “Latgales ūdensroze” dalībnieki Maruta Avramčenko, Ina Marks, Arvīds Gļauda. Viņi lasīja fragmentus no grāmatas “Bites deja’’ un kopkrājuma “Ejam pa dzīvi”, Maruta pastāstīja par savu autorkrājumu “Dienu pavedienā”. Visas grāmatas tika dāvinātas bibliotēkai. Paldies!

Ar lielu interesi klātesošie sekoja Ivetas stāstam par grāmatas tapšanu, Helēnas sūrajām dienām Sibīrijā. Tika uzdoti jautājumi par viņas dzīvi pēc atgriešanās Latvijā – Helēnas  meitiņa un dzīvesbiedrs ir miruši, tagad viņa dzīvo kopā ar dēlu, kuram savas ģimenes nav.

Helēna par grāmatu teikusi “smuki uzrakstīta”. Tā likusi domās vēlreiz atgriezties senos notikumos, satikties ar cilvēkiem, izjust pārdzīvojumus.

Rakstnieks un literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs par grāmatu “Bites deja” teicis, ka tajā ir īstā vēsture, tā vajadzētu rakstīt daudziem…

Santa Mežābele (Antoņina Ločmele) tika uzrunāta rakstīt par kādu novadnieku, kura dzīve ir daļa no Latvijas vēstures. Literāte vienmēr seko notikumiem valstī un atspoguļo tos savos darbos. Lūk, fragments no Latvijas simtgadei veltītā dzejoļa:
……
Es rokas augšup paceļu –
Plūst mūsu upe Daugava,
Tur baltos kreklos bāliņi
Par savu zemi cīņās iet.

Un pieminekļi paceļas,
Visaugstāk Milda zvaigznes tur,
Tās vienotības guni kur
Jau simtu gadu Latvijai.

Viļakas katoļu baznīcu ciemiņi bija apmeklējuši pagājušā gada vasarā, taču gūtie iespaidi un atmiņas vilināja vēlreiz pabūt mūsu “gotikas pērlē”. Paldies prāvestam Guntaram par doto iespēju kāpt arī tornī un vērot brīnišķīgu skatu uz Viļaku.

Esmu pateicīga visiem dalībniekiem par šo neparasto vēstures stundu, kas ievīsies  Latvijas simtgades notikumu raibajā rakstā. Meklēsim cilvēkus un faktus, kuri no maziem  ķieģelīšiem būvē lielo vēsturi!

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne

Vairāk bildēs

Publicēja: vilakabiblio | jūnijs 12, 2018

Fotoizstāde “Psalmu grāmatas pārlapojot”

IZSTĀDES  ANOTĀCIJA

“Katram noteikti mājās ir lietas, kas tiek uzglabātas jau vairākus gadus. Vai esat aizdomājušies par to, kāpēc šis lietas, kas sevī glabā tik daudz laika, ir svarīgas Jums vai kādam citam… Kādi stāsti vai cilvēki slēpjas aiz šo lietu stāsta?

Vai kādreiz esat aizdomājušies par to, ka lietas un priekšmeti glabā informāciju? Vai par to, ka tām ir sava “dzīve” (no izgudrošanas–> transformācijas—>līdz nāvei) un, iespējams, pat kopīga saite ar cilvēku (lietas mainās tieši cilvēka iedarbības rezultātā).

Tātad, ja pat ikdienas priekšmeti glabā informāciju par cilvēku, tad ko gan var teikt par tik personīgu lietu kā psalmu grāmata. Lietas, kas cilvēkam ir patiesi tuvas, jo ietver sevī saikni ar kaut ko varenāku, neizskaidrojamu un savā ziņā apbrīnojamu. Grāmatas, kurām ir savāda emocionāla saikne ar cilvēku. Grāmatas, kuras redzēja mūs patiesus un īstus savā būtībā. Grāmatas, kurās, ja ieskatās, var redzēt daļu no cilvēka dzīves.

Lietas atver mums cilvēku gluži kā grāmatu, pēc tā var spriest par to īpašnieku. Mēs paveram savā priekšā durvis, kur lietas kļūst par jautājumiem…

Izstādes idejas autore un realizētāja ir Dana Ponomarenko – brīvprātīgā darba veicēja no Ukrainas.  Pabeigusi Ļvovas Nacionālo universitāti, pēc specialitātes kulturologs (studējusi kultūras vēsturi un teoriju). Iesaistījusies vairākos kultūras un brīvprātīgā darba projektos Ukrainā, Polijā un Norvēģijā. Šobrīd aktīvi darbojas Latvijā.”

“Ja man nebūtu iespējas iesaistīties projektos, kuros paskrien lielākā manas dzīves daļa, es labprāt ceļotu un kolekcionētu istabas augus no visām pasaules malām. Noteikti rakstītu arī esejas par ceļojumiem, jo, manuprāt, tajās katrs varētu atrast kaut ko sev interesējošu!” savus sapņus atklāja Dana.

Izstāde ir Eiropas brīvprātīgā darba projekta Nr. 2017-1-LV02-KA105-001561 “Never be the same again” aktivitāte.

„Projekts Nr. 2017-1-LV02-KA105-001561 “Never be the same again” tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.”

Vairāk bildēs

Publicēja: vilakabiblio | jūnijs 7, 2018

Aicina uz tikšanos ar literātiem

Publicēja: vilakabiblio | maijs 17, 2018

Spānijas pēcpusdiena Viļakas novada bibliotēkā

 

Spānijas pēcpusdiena Viļakas novada bibliotēkā

Maijs šogad neparasti silts, visi augļu koki vienā laikā raisa ziedus un priecē acis, bet lakstīgalas kā negudras triec savus ierastos treļļus gan agros rītos, gan vakaros. Šādā pavasarīgā pēcpusdienā Viļakas novada bibliotēkas zālē pulcējās lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībnieces, lai neklātienē baudītu vēl karstākas zemes krāsas un smaržas. Bibliotēkā ciemojās brīvprātīgā darba veicējas Dana (no Ukrainas) un Laura (no Spānijas).

Laura prezentēja savu valsti Spāniju. Meitene runāja angļu valodā, bet Dana tulkoja krievu valodā. Tā bija interesanta bilingvāla valodas spēle, bet teikto katra saprata savā dzimtajā valodā. Laura stāstīja par Spānijas vēsturi un ģeogrāfiju, par dabu, laika apstākļiem un tautas tradīcijām. Tika pieminēti izcilākie mākslinieki, mūziķi, arhitekti. Valsts atrodas Pireneju pussalā, ir otrā lielākā Eiropas savienībā, galvaspilsēta – Madride.

Virtuve katrā Spānijas reģionā ir atšķirīga. Iecienītas ir jūras veltes, viegli kaltēts Lakonas šķiņķis, uzturā daudz lieto olīveļļu. Pie tradīcijām tika minētas vēršu cīņas, ielu gājieni lielos reliģiskos svētkos, tautiskās dejas, krāšņi tērpi. Videoierakstā noklausījāmies Andrea Bocelli smeldzīgo dziesmu Besame mucho.

Latvijas ziema Laurai nebija patīkama, bet šī gada maijs jau līdzinās ierastiem laika apstākļiem. Latviju, kā brīvprātīgo darbības zemi, meitene izvēlējās tāpēc, ka tā ļoti atšķiras no dzimtenes.

Varējām nogaršot Empanada – kārtainās mīklas pīrāgu ar zivju pildījumu un Tortillu – kartupeļu sacepumu. Mūsu zināšanu pārbaudei Laura bija sagatavojusi testu par Spāniju, kā arī – zīmējumiem bija jāpielāgo pareizie vārdi spāņu valodā.

Paldies  Laurai, Danai un Evijai par interesanto prezentāciju, bet klubiņa dalībniecēm – par pasākuma apmeklējumu.

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne

Foto: Evija Kravale

„Pojekts Nr. 2017-1-LV02-KA105-001561 “Never be the same again” tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Vairāk bildēs

Publicēja: vilakabiblio | aprīlis 28, 2018

Kultūrvēstures studijas Vecumu pagastā

*** No kreisās: Sarmīte Vorza, Regīna Dūna, Benita Troška, Sandra Dvinska, Rutta Jeromāne, Anita Smuškova

27. aprīlī Viļakas novada bibliotekāri apmeklēja Vecumu pagastu. Kultūrvēstures studiju izbraucienā apmeklēja bijušo Dravnieku skolu Slīpačos, lauzto priedi Ūlasos, piemiņas vietu pie bijušās Vecumu dzelzceļa stacijas, brauca pa bijušo Rīga – Pitalova (Abrene) dzelzceļu un pabija bijušajā Mežvidu pamatskolas ēkā, kur šobrīd ēkas pirmajā stāvā saimnieko SRC BRASA un strādā 25 šuvēji, kas šuj specapģērbu un izpilda īpaša pasūtījuma darbus.

Kultūrvēstures studiju brauciena rezultāti un sarunas ar Balvu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības lasītavas speciālisti Sarmīti Vorzu notika Vecumu pagasta bibliotēkā, kur kultūrvēstures studiju dalībniekus laipni sagaidīja un uzņēma Vecumu pagasta bibliotēkas vadītāja Aija Locāne.

Tikšanās noslēgumā Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne pateicās pasākuma dalībniekiem un dāvināja maģisko rozes ziedu ar grāmatu, jo pagājušais 23. aprīlis, jeb Svētā Jura diena ir kļuvusi par dienu, kad roze un grāmata simbolizē mīlestības un kultūras lielo nozīmi cilvēka dzīvē. 1995. gadā UNESCO šim datumam piešķīra starptautisku nozīmi, lai godinātu autorus un viņu darbus un lai pievērstu cilvēku uzmanību literatūrai, jo grāmatas ir viens no ietekmīgākajiem faktoriem zināšanu izplatīšanā.

Vairāk bildēs

Older Posts »

Kategorijas