Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 21, 2022

Viedais laika vecis

Raksts lasāms žurnālā “Mājas Viesis” Nr. 14, 21.07. – 3. 08. 2022.
Publicēja: vilakabiblio | jūnijs 18, 2022

Darba laiks svētku nedēļā

Publicēja: vilakabiblio | jūnijs 16, 2022

Ar grāmatu rokās un gaismu sirdī

2022. gada 14. jūnijā Aija Lesniece svinētu 70 gadu jubileju, bet 7. martā stāja pukstēt viņas sirds…

Aija šajā saulē ielidoja ar bezdelīgām un lakstīgalu balsīm ziedu mēneša jūnija 14. dienā. Bērnu dienas aizritēja meža, pļavas un strauta skaņu un tēlu pasaulē. Šajā brīnumu telpā kā sapņu pasaulē iegrima un palika. Savā novadā, savā Latgalē.

Pēc Viļakas vidusskolas un Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma pabeigšanas visu savu dzīvi ir veltījusi savam pierobežas (Balvu, Viļakas) novadam.

 1971. gada 1. augustā Aija darba gaitas sāk Viļakas pilsētas Bērnu bibliotēkā. No 1985. gada ir minētās bibliotēkas vadītāja. Šo darbu sekmīgi, radoši un atbildīgi veic līdz 2007. gadam, kad Bērnu bibliotēku pievieno Viļakas pilsētas bibliotēkai. Tur Aija turpina darbu līdz 2016. gada decembrim. Viņa apkalpo un konsultē bibliotēkas apmeklētājus, organizē tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, politiskiem darbiniekiem, dažādu profesiju interesantiem cilvēkiem.

45 gadi no darbīgā mūža veltīti grāmatai, ziediem un bibliotēkai.

Aija vienmēr bija kā pavasara saulīte, ap kuru pulcējās un darbojās bērni un jaunieši. Viņa regulāri apmeklēja lasītāju klubiņa “Mantinieces” pasākumus. Bija čakla grāmatu un periodisko izdevumu lasītāja. Sekoja kultūras norisēm Latvijā.

2011. gada 18. novembrī Aija Lesniece apbalvota ar Viļakas novada Domes Pateicības rakstu par ieguldījumu darbā ar bērniem un jauniešiem un 2016. gada decembrī par mūža devumu bibliotēkā.

Cilvēks aiziet, bet paliek Aijas sapņu pasaule un neatrisināta krustvārdu mīkla ar jautājumu, kas ir cilvēka mūžs? Kāpēc mūžīgā un mainīgā pasaule, kas ir gan apburoša, gan nogurdinoša, šajā bezgalīgajā daudzveidībā liek priecāties, iegūt un zaudēt? Kāpēc? Bet varbūt tieši tāds ir bagāta Cilvēka mūžs!

Jaukās atmiņās par kolēģi Aiju dalījās Vilis Bukšs.

Publicēja: vilakabiblio | jūnijs 9, 2022

Dzims dzeja un pildīsies dvēseles trauks

Kad dabas paletē košākais akcents ir ceriņu ziedi, un patīkami reibina to smarža, bibliotēkas zālē pulcējas literātu biedrības “Viļakas Pegazs” dalībnieces un dzejas cienītājas. Šoreiz – tikai dāmas. Ir patiess prieks atkal satikties pēc ilgā pandēmijas ierobežojumu laika. Dzeja allaž skar dvēseles stīgas un rada romantisku noskaņu.  Jau iepriekš norunāts izvēlēties un lasīt sev mīļākos latviešu autoru dzejoļus.

Izrādās, vairumam klātesošo simpatizē Ārijas Elksnes dzeja. Antoņina lasa dzejoli “Es gribu būt dzīves vidū”. Ilzei Keišai dzejoļu krājums “Mīlēdama” vienmēr tuvumā, lai var pašķirstīt un palasīt, gūstot iedvesmu un baudu. Ženijai mīļākais ir kāds meitas Ilzes dzejolis, kuru viņa dungo kā dziesmu, dažādus darbus darot.

Ilga pieskaņojas pavasarim un lasa Santas Mežābeles dzejoli par ziedošām ievām un ābelēm, kā arī pašas sacerētu – par dzeltenām purenēm. Regīna atceras ciemošanos Malnavas koledžā un tikšanos ar studiju biedriem. Viņa no galvas zina A. Vējāna dzejoli  – veltījumu Malnavai. Regīnas stāstījumā daudz interesantu faktu un atziņu.

Rutta dzeju labprāt lasa kopš skolas gadiem. Viena mīļāka autora nav. Viņa citē Ā. Elksni, B. Martuževu, A. Čaku.

Ilze Šaicāne  publicējusies kopkrājumos “Prologs pavasarim” un  “Dzejnieka ID”. Tos dāvina Viļakas bibliotēkai, no tiem arī izvēlas sev tuvākos dzejoļus. “Dzejnieka ID” redaktore Agnese Piļāne raksta:

“Kamēr vien jūra ar smiltīm laulāsies,

mēness saules staros šūposies,

ziedi cerību pļavās plauks,

cilvēks pēc cilvēka alks,

dzims dzeja un dziesmas,

pildīsies dvēseles trauks”.

Šī atziņa vieno un vieš cerību tikties vēl, lai klausītos mūsu novada autoru domu lidojumus, savirknētus skanīgās rindās.

Teksts un foto: Rutta Jeromāne

Vairāk:

Publicēja: vilakabiblio | jūnijs 7, 2022

Darba mūžs līdzās grāmatām

Valentīnas Strupkas foto Viļakas pilsētas
Goda plāksnē (20.gs. 70-tie gadi)

Jūnija sākumā bijušajai Abrenes rajona bibliotēkas vadītājai VALENTĪNAI STRUPKAI dzīves pavediens mūža kamolā ietin deviņdesmito gadu miju.

 Valentīna dzimusi 1932. gada 8. jūnijā Viļakas pagasta Kļučnieku ciemā. Bērnība un skolas gadi aizrit smagos materiālos apstākļos, tos apēno kara un pēckara notikumi. Mācīties sākusi Aizgalīnes pamatskolā, izglītību turpina Viļakas vidusskolā, kuru absolvē 1951. gadā. Valentīna sāk darba gaitas Pļeševas ciema bibliotēkā, iestājas Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma bibliotēku neklātienes nodaļā, pēc gada tiek pārcelta uz Viļaku par Abrenes rajona bibliotēkas vadītāju.

Šajā laikā padomju valdība uzsākusi stingru programmu – izglītot katru sabiedrības locekli, katru ģimeni iesaistīt bibliotēkā par lasītājiem. Rajona bibliotēkai bija jāapmāca ciemu bibliotēku darbinieki, jāpārbauda darbs un jāsniedz metodiska un praktiska palīdzība. Pēc 1959. gada rajonu apvienošanas Abrenes rajona bibliotēka kļuva par Viļakas pilsētas bibliotēku. Mainījās  arī bibliotēkas uzdevumi un  darbs ievirzījās normālās sliedēs.

Pēc 22 darba gadiem bibliotēkā, 1973. gadā Valentīna Strupka pārgāja strādāt uz Viļakas grāmatnīcu, kur nostrādāja līdz aiziešanai pensijā. Par apzinīgu un godprātīgu darbu V. Strupka apbalvota ar medaļu „Darba veterāns”, dažādiem Goda rakstiem. Viņas foto bijis padomju laikos populārajā „Goda plāksnē”. Valentīna aktīvi piedalījās Viļakas kultūras nama mākslinieciskajā pašdarbībā.

Tagad čaklā sieva darbojas kā floriste, veido ziedu pušķus un sēru vainagus. Arvien steidzīga un ļoti labestīga. Valentīna nesavtīgi rūpējas par saviem tuviniekiem, mazāk laika atvēlot sev. Labprāt apmeklē bibliotēkā organizētos pasākumus.

Viļakas bibliotēkas kolektīvs sveic Valentīnu nozīmīgajā dzīves jubilejā, vēlot veselību, dzīvesprieku, Dieva svētību katrai dienai!

Informāciju apkopoja Rutta Jeromāne.

Foto – no Viļakas bibliotēkas un Valentīnas personīgā arhīva.

Vēl:

Publicēja: vilakabiblio | maijs 3, 2022

Izmaiņas bibliotēkas darba laikā

“Viss, viss pie šīs zemes simtu saitēm mūs sien…” /Vilis Plūdonis/

Sveicieni Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā!

Publicēja: vilakabiblio | aprīlis 14, 2022

Svētīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!

Publicēja: vilakabiblio | aprīlis 11, 2022

Darba laiks Lieldienu nedēļā

Publicēja: vilakabiblio | marts 8, 2022

In Memoriam

Sāpīgu ziņu saņēma Viļakas bibliotēkas kolektīvs – 7. marta vakarā pārstāja pukstēt ilggadīgās bibliotekāres AIJAS LESNIECES sirds. Paliks neīstenotas ieceres par stādu audzēšanu jaunā pavasarī, paliks neizlasītas nesen no bibliotēkas paņemtās grāmatas, neskanēs Aijas rimtā balss, arī viņas laipnais smaids paliks tikai mūsu atmiņās.

Paldies, Aija, par Tavu pašaizliedzīgo darbu Viļakas bibliotēkā 45 gadu garumā! Lai Gaisma, ko smēlies grāmatu lappusēs un dāvāji to citiem, tagad izgaismo Tavu ceļu Mūžībā!

Līdzjūtība tuviniekiem un draugiem.

Pēdējā gaitā Aiju Lesnieci (14.06.1952. – 07.03.2022.) izvadīs piektdien, 11. martā, plkst. 10.00 – Viļakas luterāņu (Jaškovas) kapos.

Publicēja: vilakabiblio | marts 6, 2022

Vārdu pērles sirds melodijā

Martā dzimšanas dienu svin literātu biedrības „Viļakas Pegazs” dalībniece Ilze Keiša. Viņa dzimusi 1982. gada 6. martā Briežuciema pagastā, tagad dzīvo Viļakā. Bērnībā daudz lasījusi un gribējies arī pašai kaut ko uzrakstīt  – to sākusi darīt no četrpadsmit gadu vecuma. Pirmā publikācija laikrakstā „Vaduguns”.

Ilzes Keišas darbi publicēti Rēzeknes dzejas almanahos,  literatūras almanahā „Olūts”, izdevumā „Tāvu zemes kalendars”. „Olūta” 14. laidiena prozas darbu konkursā ieguvusi trešo vietu un Latgales kultūras centra izdevniecība Ilzi apbalvojusi ar diplomu un naudas balvu. Savukārt „Olūta” 15. laidiena prozas darbu konkursā 2010.gadā ieguvusi veicināšanas balvu.
     2008. gadā kopā ar Mārīti Slišāni izdota grāmata „Dzīves mīlēšana”, 2015. gadā Ilzes eseju krājums „Muns laiks”. 2013. gadā Ilzes darbi iekļauti kopkrājumā „Dvēseles aka”, kas veltīts Viļakas 720. gadu jubilejai, 2015. gadā – dzejolis krājumā „Latgales sirdspuksti”.

Ilzes esejas un miniatūras  ir savdabīgas – dzejiskas, emocionālas, ar īpatnēji veidotiem gariem teikumiem, kuros vārdi virknējas netradicionāli. Tajās jūtams sirds siltums un gara gaisma.

Par  Viļakas novada popularizēšanu un kreativitāti jaunradē 2012.gadā   Ilze Keiša saņēma Viļakas novada domes Atzinības rakstu.

Sveicam Ilzi un vēlam radošu veiksmi!

Informāciju sagatavoja Rutta Jeromāne,

izmantoti Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāzes dati.

Foto no Ilzes personīgā arhīva.

Vairāk bildēs

Older Posts »

Kategorijas