Tur, kur egles ar bērziem sarunājas, tur meža ielokā ir Egļavas ciems. Ciems ar dažām mājvietām un vienā no tām iekārtota mežsaimniecības kolekcija “Mežābeles”. Kolekcijas saimnieks un īpašnieks ir bijušais mežzinis un ilggadējais Susāju pagasta priekšsēdētājs Aldis Pušpurs. Tieši pie viņa vasaras izskaņā un laikā pirms Miķeļiem ciemojās Viļakas novada bibliotēku darbinieki.
Apbrīnas vērta ir šī jaukā vieta un gaisotne, ko klusajā meža norā radījusi Dabas Māte un kolekcijas “Mežābeles” saimnieks Aldis Pušpurs. To, ka Aldis Pušpurs ir lielisks kultūrvēstures sētas “Vēršukalns” vadītājs, zināja daudzi, bet mežsaimniecības kolekcija “Mežābeles” novada bibliotekāriem bija jaunatklājums. Šeit var aplūkot ne tikai koka ceļu no sēklas līdz gataviem izstrādājumiem, bet arī mājamatnieku izstādes. Pašiem virtuvē pagatavot garšīgas pusdienas un maizes krāsnī izcept īpašu, tikai uz Egļavas koka oglēm ceptu un Alda Pušpura no krāsns mutes izceltu meža baltmaizi.
Atvadoties no “Mežābelēm” un to viesmīlīgā saimnieka Alda, neviļus prātā nāk sena un vienkārša atziņa, ka viss, kas ir dabisks, ir skaists. Ka viss, kas skaists, ir cilvēcisks. Ka viss, kas cilvēcisks, ir tepat līdzās.
Paldies, Aldi, par jauko septembra pēdējo piektdienu! Paldies, par to, ko Tu dari un Paldies par viesmīlību!
Viļakas bibliotēka 
Komentēt