“Nāk septembris ar dzejas dienām, tik ierastām un gaidītām”…
Šoreiz par Dzejas dienu pasākumu nenācās īpaši raizēties, jo mūsu viešņa pati piedāvāja tikšanos ar dzejas draugiem. 5. septembrī Viļakā ciemojās dzejniece, pedagoģe, publiciste Iveta Ratinīka. Viņa ir dzimusi Viļānos, izglītību filoloģijā ieguvusi Rēzeknes Augstskolā, maģistra grādu – Latvijas Universitātē, patlaban studē Daugavpils Universitātē doktorantūrā. Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja – šobrīd bērna kopšanas atvaļinājumā, tāpēc uzturas Rēzeknē un var atļauties veltīt laiku klausītājiem.
Dienas pirmajā pusē dzejniece tikās ar Viļakas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem un literatūras skolotājām. Pēc tam sekoja Viļakas katoļu baznīcas apskate draudzes prāvesta Guntara Skutela pavadībā, bet pēcpusdienā uz dzejas stundu “Laimes nogulsnes” Ivetu gaidījām bibliotēkā.
Pirmais dzejoļu krājums “Rūgts” izdots 2011. gadā, bet otrā grāmata “tikko & tikai” – 2018. gadā. “Dzeja pārsteidz ar personiskumu un atklāj visdziļākās un trauslākās autores emocijas, kas patīkami disonē ar pašas dzejnieces veidoto ierasti ārišķi skaļo, tiešo skolotājas, literatūrkritiķes, politiķes publisko tēlu. Dzejā dzīves maska krīt un atklājas ļoti ievainojama un trausla sievišķība ne vien izjūtās, bet arī izteiksmē, jo krājumā neatradīsim slengu vai asu izteiksmi, drīzāk to var raksturot kā plūstošu un harmonisku valodas skanējumu” (“Kultūrzīmes” 2018.g. 10.aprīlis).
Iveta lasīja savus dzejoļus, komentēja tos, uzdeva jautājumus klausītājiem. Tika jautāts par to, kas ir dzejas iedvesmas avoti, kāpēc tiek rakstīta dzeja, kādi ir dzejas tēli. Autore atbildēja lakoniski, uzsverot domu, ka dzeja nāk dzīves sarežģītajos, drūmajos brīžos. Laimīgs cilvēks īpaši neaizraujas ar dzejas rindām. Viņa strikti uzsvēra, ka mākslas darba uzdevums nav kādu audzināt un rādīt paraugus dzīvei. Māksla (arī literārie darbi) ir autora emociju un attieksmes izpausme, dzejā nav vienkārši jāapraksta kāda dabas aina vai norise bez vēstījuma. Valodai nav jābūt samākslotai vai “uzpucētai”.
Pie kafijas tases Iveta izteica sajūsmu par mūsu grezno baznīcu un “dedzīgo priesteri, kurš nāk uz bibliotēku klausīties pavisam laicīgā dzejā”. Savā Facebook kontā Iveta raksta: “…viņiem ir jauka bibliotēka vienā ēkā ar poliklīniku, kur ir visai dziedējoša atmosfēra un prasīgi pasākumu apmeklētāji. Bet visfantastiskākā ir viesmīlība un sirds siltums.”
Paldies Ivetai Ratinīkai par apciemojumu un atziņām! Pateicos pasākuma dalībniekiem par atbalstu un līdzdarbošanos.
Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne
Viļakas bibliotēka 
Komentēt