Publicēja: vilakabiblio | augusts 23, 2019

Skaista diena Latgales ceļos

Kad pīlādži savos zaros jau šūpo sārto ogu čemurus un dārzos uzzied pirmās asteres, ir piemērots laiks ceļošanai. 20. augusta rītā Viļakas novada bibliotēkas lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībnieces un citi čaklākie bibliotēkas apmeklētāji devās ekskursijā (par saviem līdzekļiem!) pa Latgali.

Pirmā pietura bija Kārsavā, kur apskatījām Rožukroņa Dievmātes katoļu baznīcas. Līdzās atrodas vecā koka ēka un jaunā (2003). Svētās Mises notiek abās.

Tālāk devāmies uz mini zoodārzu “Rozīte”. Diena bija karsta, tāpēc daudzi dzīvnieciņi meklēja patvērumu nojumēs un dažus nemaz nevarēja redzēt. Tā ir privāta kolekcija ar  interesantiem eksotiskiem dzīvniekiem un putniem.

Sakstagalā apmeklējām Franča Trasuna muzeju “Kolnasāta”. Klausoties interesanto gides stāstījumu, atmiņā atausa I. Ābeles romāna “Klūgu mūks” aprakstītās ainas, radās vēlēšanās salīdzināt lasīto ar redzamo. Muzejā varēja aplūkot gan Trasunu ģimenes mantas, gan pastāvīgo ekspozīciju “Senie sadzīves priekšmeti”.

Rikavā mūs sagaidīja literāte Iveta Dimzule. Pastāstīja par muižas vēsturi. Tajā ilgus gadus bijusi skola, bet ar šo mācību gadu Rikavā skolas vairs nebūs.  Iveta mūs pavadīja uz Rikavas Dieva Apredzības katoļu baznīcu. Tajā sajutām īpaši spēcīgu garīgu auru. Mūsu grupas sievas uzšķīra baznīcā atstātās lūgšanu grāmatas un nodziedāja dziesmu Dievmātes godam.

Nagļu pagasta Īdeņā zvejnieku sētā “Zvejnieki” tās saimnieks Jānis Macāns ar savu stāstījumu un ilustrācijām “uzbūra” vairākus gadu tūkstošus senas ainas Lubāna ezera krastā. Viņš ar lepnumu teica, ka Rīga tajā laikā kartē nav redzama, bet pie Lubāna atrasti brīnišķīgi akmens laikmeta darba rīki un rotas. Protams, nobaudījām arī zivju zupu.

Gaigalavas pagastā atrodas ūdenstūrisma attīstības centrs “Bāka”. Bākā uzkāpt gan nebija iespējams, jo tur norit remontdarbi, taču pabijām pie Lubāna krastiem un varējām redzēt tā vareno apjomu.

Ceļš jau iegriezās mājup. No ārpuses aplūkojām Bikavas katoļu baznīcas ēku. Tā piesaistīja ar savu spožo baltumu, kas krasi atšķiras no Viļakas katoļu baznīcas arhitektūras. Pēdējais apskates objekts bija “Saipetnieki”- senu darba rīku, braucamrīku, lauksaimniecības tehnikas un citu saimniecības priekšmetu kolekcija – brīvdabas muzejs.  Acis priecēja arī dekoratīvo krūmu un puķu krāšņums.

Visu dienu spīdēja saule, tā padarot mūsu braucienu patīkamu un atstājot labāku iespaidu par redzēto. Secinājām, ka mūsu pašu mīļajā Latgalē ir tik daudz jauku tūrisma un dabas objektu, ko vērts apskatīt.

Bildes

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: A. Lesniece, I. Dimzule, R. Jeromāne

Publicēja: vilakabiblio | augusts 5, 2019

Baltkrievu ciemiņi bibliotēkā

2. augustā pārrobežu sadarbības projekta ietvaros Viļakas novada bibliotēku apmeklēja ciemiņi no Baltkrievijas. Baltkrievu partneri iepazinās ar Viļakas materiālās un garīgās kultūras vērtībām. Sadarbības partneriem Viļakas novada bibliotēku izrādīja un ar bibliotēkas lomu austrumu pierobežā iepazīstināja Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne (3. no labās).

Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 22, 2019

“Viļakas Pegazs” meklē iedvesmu Igaunijā

Labības druvas veļ zeltainus viļņus, vārpās šūpojot briestošos graudus. Tuvojas kulšanas laiks. Dzejniekiem ražas laiks sākas septembrī – Dzejas dienās, kad autori vētī savu radošo devumu un ļauj priecāties vārda mākslas cienītājiem. Lai gūtu iedvesmu jaunām vārsmām un iepazītos ar ziemeļu kaimiņu kultūru, “Viļakas Pegaza” literāti kopā ar domubiedriem 18. jūlija rītā devās kultūrvēstures studijās uz Igauniju.

Grupai piebiedrojās zinošais gids no Veclaicenes Kornetiem – Jānis Prangels. Pirmais apskates objekts bija Sangastes pils, kura celta 19. gs. beigās, bet mūsdienās tur  piedāvā iespēju uzturēties un nakšņot patiesā muižas atmosfērā, noīrēt visu pili kāda nozīmīga pasākuma organizēšanai. Apskatījām ievērojamā Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli mauzoleju  Jegevestes muižā.

Vīļandē (Viljandi) mūs pārsteidza milzīgās 13. gs. celtā Livonijas ordeņa cietokšņa pilsdrupas. Turpinot ceļu Tartu virzienā, apmeklējām brīnišķīgu rožu dārzu Peltsamā.

Tartu pilsētā uzkavējāmies ilgāk – kā teica gids, esot tāds jēdziens “Tartu gars”, to arī gribējām sajust. Iegriezāmies vēsturiskajā universitātes ēkā, kuras gaiteņi glabā daudzu latviešu soļus. Aplūkojām vēsturiskos objektus senajā parkā, pastaigājāmies pa vecpilsētu, kas ļoti atgādināja mūsu Vecrīgu gan ar arhitektūru, gan ielu kafejnīcām un bohēmisko noskaņu.

Ļoti svarīgs apskates objekts bija arī Munameģis. Baltijas augstākais, leģendām apvītais kalns atrodas 318 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pašreizējais skatu tornis ir sestais pēc kārtas, uzbūvēts 1939. gadā, tā augstums pēc 1969. gada rekonstrukcijas ir 29,1 metrs, no kura  50 km rādiusā paveras lielisks skats.

Lai gan bija jau samērā vēls vakars, tomēr nevarēja atturēties no vēl kāda objekta apskates – gleznainajā Reuges senlejas ezera (Liinjärv) krastā slejas savdabīgs skatu tornis, kas pēc izskata atgādina koku ar divām putnu ligzdām. Skatu torņa augstums ir 30 metri, torņa augšdaļā uzstādītā “zelta ola” tiek izgaismota dažādās krāsās.

Mājupceļā mūs pavadīja brīnišķīgs saulriets, sūtot atvadu sveicienus no saulainās dienas, kurā guvām baudījumu gan sirdij, gan acīm, vērojot sakopto vidi pilsētās un privātmāju apkārtnē.

Sirsnīgi pateicamies organizatoriem un autobusa vadītājam!

Vairāk bildēs

Literātu biedrības “Viļakas Pegazs” dalībniece Rutta Jeromāne.

Foto: V.Bukšs.

Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 19, 2019

Raibā vasara manos pirkstos

Viļakas novada bibliotēkā trīs dienu garumā notika radošā darbnīca bērniem. Iepriekšējā gada pieredze mudināja arī šogad organizēt aktivitātes vasaras brīvdienās. Pagājušajā gadā bērni darināja grāmatu varoņus un dažādus simbolus, kas saistās ar grāmatu lasīšanu, bet šogad darbošanās izvēle bija plašāka – varēja gatavot sapņu ķērājus, maskas no papīra šķīvīšiem, gumijas riņķu aproces, matu sprādzes un piespraudes no filca. Dalībnieki ieguva hennas tetovējumus, zīmēja, minēja mīklas un spēlēja spēles. Veikli darbojoties, tika iegūti priekšmeti dažādās krāsās – gluži kā ziedu pļava vasarā.

Nodarbības vadīja Simona Zaremba un Elīna Sprukule no Viļakas Jauniešu iniciatīvu centra. Aktīvi radošo darbnīcu apmeklēja 15 bērni, 5-12 gadu vecumā – no Šķilbēniem, Viļakas un Rīgas, kuri pavada vasaras brīvdienas pie vecmāmiņām. Starplaikos rīkojām pauzes ar fiziskām aktivitātēm, tēju, kvasu un saldumiem.

Jautāti par dalību darbnīcā, bērni atzina, ka interesanti pavadīja laiku un apguva jaunas prasmes. Savus darinājumus viņi varēja paņemt sev līdzi. Veidojot priekšmetus no dažādiem materiāliem, bērni attīsta pirkstu veiklību, iepazīst krāsu un grāmatu pasauli. Interesanta bija iespēja satikties ar vienaudžiem no citām skolām.

Paldies Jauniešu centra vadītājai Madarai un meitenēm par sadarbību! Lai jauka, krāsaina un piedzīvojumiem bagāta šī vasara!

Skatīt bildēs

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: V.Bukšs, R. Jeromāne

Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 10, 2019

Ielūdz radošā darbnīca bērniem

Publicēja: vilakabiblio | jūlijs 3, 2019

Bibliotēkas otrajā stāvā

Publicēja: vilakabiblio | jūnijs 28, 2019

Sajust sevi dabā

Jūnijs – ar vasaras saulgriežiem, kad saule pakāpusies zenītā, kad ziedu pilnas pļavas, kad bites vāc medu, bet čaklas sievas dabā meklē dziedinošus augus, kas lieti noderēs tablešu vietā. Jūnijs ir Ziedu mēnesis, tāpēc 26. jūnijā uz tikšanos bibliotēkā aicinājām mežkopi, vides gidi, viedu stāstnieci Annu Āzi, lai ieklausītos viņas padomos par ārstniecības augu vākšanu, to pielietojumu un pareizu tējas gatavošanu.

Mūsu viešņai līdzi vesela dabas aptieka – ziedi, koku zari, žāvēti augi, arī bebru dziedzeri un čūskas āda. Anna daudz konsultējusies ar ārstu Artūru Tereško, kurš nopietni pievērsies fitoterapijai un viņa pagatavotās Dr.Tereško tējas ir iecienītas un pazīstamas. Viņa norāda, ka pareizāk lietot katra auga tēju atsevišķi, nevis to maisījumu. Izņēmums ir Dr.Tereško tējas, kuras gatavo speciālists.

Interesants ir fakts, ka cilvēkam palīdz tās zemes augi, kurā viņš dzīvo. Iebraucējam ar Latvijas dabas  veltēm jāuzmanās. Gatavojot augus žāvēšanai, tie jāsmalcina ar rokām, nevis jāgriež ar nazi vai šķērēm. Virszemes augu daļas jāvāc jaunā mēnesī, saknes – vecā. Jāzina arī, kuri augi jāaplej ar karstu, kuri ar vārošu ūdeni.

Anna atklāja arī daudzas citas gudrības veselības uzturēšanai. No rītiem nedrīkst strauji celties no gultas. Nogurumu var mazināt, ejot vai rāpojot „aidinieka gaitā” – virzot uz priekšu vienlaicīgi labo roku un labo kāju, kreiso roku un kreiso kāju. Der zināt, ka skābie produkti palielina agresivitāti. Karstā laikā slāpes dzesē karsts dzēriens.

Šeit ir tikai neliels ieskats interesantajā stāstījumā. To klausījāmies gandrīz divas stundas, turpinot arī pie tējas tases.

Vasara turpinās, augu vākšanai vēl ir laiks. Paldies Annai par atsaucību! Ņemsim vērā viņas ieteikumus, kuri sakņojas senču gudrībā!

Vairāk bildēs

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: Vilis Bukšs

Publicēja: vilakabiblio | jūnijs 25, 2019

Broņislavas Martuževas mūžs – Dzejas klēts apcirkņos

19. jūnijā kopā ar Balvu reģiona bibliotekārēm devos kultūrvēstures studijās uz Lubānas novadu. Brauciena mērķis –  Broņislavas Martuževas dzejas klēts apmeklējums un iepazīšanās ar viņas dzīvi un literāro devumu. Saules pielietajā Lubānā pirmo apmeklējām evaņģēliski luterisko baznīcu, kura celta no 1869. līdz 1872. gadam. Dievnams savdabīgs ar to, ka ēkā apvienotas divas baznīcas – lielā un mazā, kura savulaik paredzēta grāfu Volfu dzimtai. Baznīcas tornī atrodas krusts, bet jumta otrā galā dižojas gailis.

Lubānas Jaunajos kapos pie Broņislavas Martuževas atdusas vietas nolikām ziedus, iededzām svecītes un lasījām viņas dzeju. Dzejnieces  piemineklī iegravēti vārdi: „Ak, Latvija, tu man sirds dziļumā”.

B. Martuževa dzimusi 1924.gada 8.aprīlī Abrenes apriņķa Domopoles, tagad Bērzpils, pagasta Slavītu sādžā, bet 1928.gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Lubānas pusē. Indrānu pagasta “Dārziņu” māju senā klēts ir rekonstruēta, tajā iekārtota piemiņas vieta / saieta nams – veltījums dzejnieces vērtību apcirkņiem. Tajos ielūkoties un Broņislavas dzīves pavedienu šķetināt palīdzēja Rakstniecības un mūzikas muzeja galvenā krājuma glabātāja Anna Egliena. Laikā, kad Broņislava nāca pasaulē, un dzimtā, kurā viņa ienāca, cieņā bija tādas vērtības kā Gods, Darbs, Tikums un Tēvzeme. Kā saka dzejniece: “Es vienmēr esmu zinājusi, kas ir labs.”

Gribēdama dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu, Broņislava kļuva par mežabrāļu atbalstītāju un 1946. gadā vārda tiešā nozīmē aizgāja pagrīdē — slēpās iedobītē zem grīdas, kur viņu atrada un apcietināja 1951. gadā. Pēc tam pieci gadi izsūtījumā Sibīrijā, pēc atgriešanās – ilgstoša, daudzkārtēja ārstēšanās slimnīcās un sanatorijās.

Izdoti deviņi Martuževas dzejoļu krājumi, no kuriem pirmie divi ar Evas Mārtužas vārdu, “Kopotas dzejas”, divas izlases. Dzejniece bijusi tautas teicēja, pati sacerējusi dziesmām gan vārdus, gan melodijas. Kinorežisors Zigurds Vidiņš par dzejnieci ir uzņēmis dokumentālo filmu “Gaismas lāse”. B. Martuževa saņēmusi vairākus apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni (1995.), Rakstnieku savienības Gada balvu par dzejoļu krājumu “Nopūtas” (1999.) un Kultūras fonda Spīdolas balvu par dzejas krājumu “Kā putni dzied” (2004.). Dzejas klētī redzami dažādi dokumenti, fotogrāfijas, Broņislavas personīgās mantas.

No 2009. gada dzejniece savas dienas vadīja Lubānas sociālās aprūpes centrā, bet mūža miegā aizmiga 2012. gada 13. februārī 88. mūža gadā – Madonas slimnīcā, kur ievietota ar bronhītu, sirds mazspēju un citām kaitēm, kas pasliktināja pašsajūtu. Interesants un aizraujošs bija Annas Eglienas stāstījums. To papildināja audio un video ieraksti ar Broņislavas balsi un viņas personības īpašo uguntiņu.

Pēdējais apskates objekts bija Akmeņu parks „Vaidavas” – viena no Latvijas lielākajām akmeņu kolekcijām (ap 4000 akmeņu), kas izvietota apmēram 2 ha platībā. „Vaidavu” saimniekam Vilnim ļoti patīk dažādas formas, viss, ko var ieraudzīt brīvā dabā – akmeņi, koki, puķes.

Pirmais akmens nokļuvis dārzā 1973.gadā. Vilnis zina, ka visi akmeņi “Vaidavās” ir tikai ar pozitīvu enerģiju. Viļņa talants – ieraudzīt dažādos zaros un koku gabalos ko skaistu. Kad koks atbrīvots no mizas, parādās brīnumi! Šādas brīnumu lietas apskatāmas Spoku namiņā.

Seno sadzīves priekšmetu un darbarīku kolekcijai sāk veidoties izglītojoša nozīme, jo nereti apmeklētāji dažu priekšmetu pielietojumu vairs nezina un padoms jāprasa “Vaidavu” saimniekam. Apbrīnas vērta ir krūzīšu kolekcija, tās ir dažāda lieluma, ar dažādu apdruku, ceļojušas no dažādām valstīm – kopā ap 2000.

Lai gan nemitīgi karsēja saule, prieku sagādāja  vērtīgi pavadītais laiks, garīgais piepildījums un emocionālais pārdzīvojums.

Vairāk bildēs

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: R. Jeromāne

Publicēja: vilakabiblio | jūnijs 17, 2019

Aicina uz tikšanos ar mežkopi, Vides gidi Annu Āzi

Publicēja: vilakabiblio | maijs 29, 2019

Iepazīsties ar 3td e-GRĀMATU bibliotēkas klāstu!

« Newer Posts - Older Posts »

Kategorijas