Publicēja: vilakabiblio | novembris 15, 2019

Sveiciens Latvijas dzimšanas dienā!

2019.gada Ziemeļvalstu Literatūras nedēļas tēma ir “Svētki ziemeļvalstīs”. Ieklausīties Rīta stundas lasījumos 11.novembrī uz bibliotēku aicinājām Viļakas pamatskolas 2. klases kolektīvu kopā ar audzinātāju Inesi. Mazākajiem klausītājiem šogad tika piedāvāts fragments no Astrīdas Lindgrēnes grāmatas “Pepija Garzeķe”, kurā galvenā varone svin dzimšanas dienu. Sākumā ciemiņi noklausījās stāstījumu par šo lasījumu tradīciju, apskatīja grāmatu izstādi, noskaidroja, ka arī Emīls no Lennegergas un Karlsons, kas dzīvo uz jumta, ar vērienu svin savas dzimšanas dienas. Vien pašiem jāizlasa šīs grāmatas!
Pepijas organizētās svinības bija savdabīgas – ciemiņiem nācās doties uz bēniņiem, lai satiktos ar rēgiem, kuru tur tomēr nebija. Vecā jūrnieka lādē tika atrasti ieroči, ar kuriem Pepijai gribējās padižoties, taču tieši tad viņas draugiem bija laiks doties mājās.
Bērni vērtēja Pepijas uzvedību, norādīja uz viņas netikumiem un atzina, ka paši tā nerīkotos. Dāvanā visi saņēma grāmatzīmes. Abonementā skolēni izvēlējās sev grāmatas un priecīgi devās atpakaļ uz skolu.

Krēslas stundas lasījumiem paredzēto Karenas Bliksenas grāmatas “Likteņa anekdotes” nodaļu “Babetes mielasts” kopā ar interešu klubiņa ”Mantinieces” dalībniecēm lasījām 13.novembra pēcpusdienā kultūrvēsturiskajā lauku sētā “Vēršukalns”. Harijs bija sarūpējis siltus baltmaizes klaipus, ar savu senatnīgo mīļumu mūs laipni sagaidīja vēsturiskā māja, un sveču gaismā svētki varēja sākties! Tie bija svētki literatūrai un gaiši svētki mums pašām Latvijas pelēkajā novembrī.
Noklausījušās grāmatas fragmentu par to, kā kalpone Babete uzrīkoja svētku mielastu savu saimnieču tēva, mācītāja, simtajā dzimšanas dienā, vispirms pārrunājām dzirdēto, pēc tam pašas baudījām savu mielastu, kavējāmies atmiņās, dziedājām sen piemirstas dziesmas. Paldies par jauko kopābūšanu!

Bildēs1

Bildēs2

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.
Foto: R.Jeromāne

Publicēja: vilakabiblio | novembris 12, 2019

Tikumiskās vērtības K.Skalbes pasakā “Kaķīša dzirnavas”

Pirms 140 gadiem dzimis Kārlis Skalbe – dzejnieks, rakstnieks, politiķis un žurnālists. Latviešu literatūras vēsturē īpaši nozīmīgas viņa literārās pasakas, kurās autors cildina garīgo spēku, noliedz vardarbību un naidu. 2014. gadā Latvijas televīzijas šovā “Lielā lasīšana” par populārāko grāmatu latviešu lasītāju vidū atzīta pasaka “Kaķīša dzirnavas”.

7.novembris ir K. Skalbes dzimšanas diena, tāpēc 8. novembrī uz bibliotēku aicinājām Viļakas pirmssklolas izglītības iestādes sagatavošanas grupas audzēkņus, lai viņi noklausītos brīnišķīgo pasaku par kaķīti – melderi un viņa piedzīvojumiem. Izrādījās, ka bērni tos jau vērojuši multiplikācijas filmā un varēja vieglāk izprast dzirdēto. Bija prieks, ka mūsu ciemiņi prata pareizi novērtēt pasakas varoņu rīcību, nosodīja Melnā runča, nejauko zēnu, niknā suņa un Meldera meitu ļaunumu. Runājām arī par atbildību, iegādājoties kādu mājdzīvnieku pašu mājās. Svarīgākā Kārļa Skalbes pasakas atziņa ir kaķīša atbilde ķēniņam: “Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks!”

 

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja: Rutta Jeromāne

 

Bildēs

Publicēja: vilakabiblio | Oktobris 23, 2019

Aizraujoši mirkļi bibliotēkā

Savādāk, kā ierasts, Viļakas pamatskolas 1. klases audzēkņiem sākās 18.oktobra rīts. Pa zeltītām lapām klātajiem un  remontdarbu skartajiem celiņiem viņi kopā ar audzinātāju Iju devās uz Viļakas novada bibliotēku. Bibliotēkas vadītājai Ruttai bērni dāvināja pašu darinātu glezniņu ar ozolu, uz kura lapām bija uzrakstīti viņu vārdi. Bibliotekāres iepazīstināja mazos ciemiņus ar telpām. Lasītavā katrs paņēma kādu žurnālu, uzmanīgi pētīja attēlus un komentēja tos.

Bibliotekāre Sandra bērniem lasīja M. Stārastes ilustrētās pasakas “Ciemiņi” un “Tince grib mācīties”. Mazie klausītāji veikli atbildēja uz visiem jautājumiem.

Rutta bija sagatavojusi īpašu uzdevumu – no atsevišķiem burtiem vajadzēja salikt vārdus: skolassoma, burtnīcas, zīmulis, penālis un citu skolas piederumu nosaukumus. Pēc tam no tiem pašiem burtiem tika veidoti citi vārdi. Darbiņš  izrādījās aizraujošs un interesants. Atlikušajā laikā katrs ņēma savu krāsojamo lapu un izkrāsoja zīmējumus.

Par radošo darbošanos ciemiņi saņēma bibliotēkā izgatavotas laminētas grāmatzīmes ar bibliotēkas logo, bērna vārdu un alfabētu. Kolāžu veidošanai skolā bibliotekāre Regīna atvēlēja norakstītos žurnālus ar skaistiem krāsainiem attēliem. Atvadoties bērni solījās apmeklēt bibliotēku vēl kādā citā reizē.

Bildēs

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: S.Dvinska, R.Jeromāne

Publicēja: vilakabiblio | Oktobris 8, 2019

Uz tikšanos jaunu attiecību dimensijā!

Kopš 2007. gada Vilis Bukšs ir strādājis bibliotēkā. Sākumā – Viļakas pilsētas, no 2012. gada – Viļakas novada bibliotēkā, pildot informācijas speciālista pienākumus. Savā būtībā vienmēr saistīts ar dabu un visām norisēm tajā. Šķietami nesavienojamas lietas – datori internetlasītavā un smilgas pļavā, skudras, bites, gājputni un pāri galvai – zilas debesis… Savas atziņas un pārdomas  uztic savam twitera kontam. Raksta dzeju, ļoti savdabīgu, neparastu:

es nedzīvoju,
es tikai elpoju…
dabas ritmā,
esamībā.

Ar šī gada 1. oktobri Vilis pārtrauc darba attiecības Viļakas novada bibliotēkā un, kā pats izsakās, “tālāk tumši zilais apvārsnis un seniora brīvība…”

27. septembrī pulcējāmies bibliotēkā, lai pakavētos atmiņās par kopā pavadītiem brīžiem gan darbā, gan ārpus tā. Mūsu ikdiena bibliotēkā būs garīgi nabadzīgāka, trūks padoma tehnoloģiju jomā. Nemaz nerunājot par to, ka nebūs kam pajautāt, kāds gaidāms laiks… Tomēr nebūsim pesimisti, dzīve turpinās – mums savā ritmā, Vilim savā – dinamiskā, plūstošā, nenotveramā.

Paldies, Vili, par darbu un sirdsdegsmi, ar kādu Tu to veici!  Gaidīsim ciemos!

Vairāk bildēs

Rutta

Publicēja: vilakabiblio | Septembris 12, 2019

“Viļakas Pegazam” grāmatas atvēršanas svētki

Dzejas dienas aizsākās 1965. gada 11. septembrī Komunāru parkā (pašreizējā Esplanādē), toreiz atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu ar viņam veltīta pieminekļa atklāšanu. Tieši 11. septembrī Viļakas novada bibliotēkā bija jūtama rosība un gaidīts pārsteigums – Aussalīša (Pētera Boldāna) jaunās grāmatas “Rasotā rītā” prezentācija. Autora rokās tā nonākusi jau maijā, bet kopā ar literātu biedrības “Viļakas Pegazs” dalībniekiem un citiem dzejas draugiem plašākai publikai vaļā vērta tieši Dzejas dienu laikā.

Pēteris atzīstas, ka nelielajā burtnīcā apkopoti senāk rakstīti teksti – gan dzeja, gan proza. To saturs atklāj bērnības atmiņas, kāda studenta eksāmenu laiku, literārā varoņa Jāņa piedzīvojumus armijas nometnē un ķibeles Sieviešu dienas sakarā. Lielākā  daļa notikumu norisinās pagājušajā gadsimtā – padomju laikos. Pētera laikabiedriem viegli atpazīt aprakstītās situācijas. Jauniešiem droši vien būtu nepieciešami komentāri. Asprātīgi aprakstīts Viļakas literātu brauciens uz Rēzeknes Centrālo bibliotēku, kur notika pirmā tikšanās ar literātu kopu “Latgales ūdensroze” gluži nesenā pagātnē.

Šajā gadā netiks izdots Rēzeknes Dzejas almanahs, tāpēc mūsu autoriem izpaliks kāds jauks dzejas pasākums. Ilze Keiša ir publicējusi savus darbus latgaliešu valodā literatūras almanahā OLŪTS. Jaunākos dzejoļus lasīja Ilga, Rutta un Antoņina. Dzejas pasākumus ierasti apmeklē Silvija un Regīna, bet jauno publikāciju autorus sveica arī Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. Viņš pateicās par paveikto un novēlēja rast motivāciju radošai darbībai literārajā jomā arī turpmāk.

Dzejas dienu pasākumi turpinās, tāpēc gribu vēlēt: “… lai vārdu straumes plūst caur sirdīm un neredzamas stīgas skar!”

Bildēs

Teksta autore: literātu biedrības dalībniece Rutta Jeromāne

Foto: bibliotekāre Regīna Dūna

Publicēja: vilakabiblio | Septembris 5, 2019

Aicinām uz Aussalīša grāmatas atvēršanu!

Publicēja: vilakabiblio | Septembris 4, 2019

Kas ir e-adrese un ar ko tā atšķiras no e-pasta?

Ints Balodis informē sabiedrību par aktuāliem jautājumiem.

Publicēja: vilakabiblio | augusts 26, 2019

„Delnās sajūtot dzīvības pulsu”… (Baltijas ceļam – 30)

Šogad aprit 30 gadi kopš 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās un 15 min. veidoja 600 km garu dzīvo ķēdi, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un vienam otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.

2019. gadā tiek atzīmēta akcijas “Baltijas ceļš” trīsdesmitā gadadiena ar mērķi: atgādināt un skaidrot Baltijas ceļa nozīmi vietējā un starptautiskā mērogā;  turpināt fiksēt Baltijas ceļa organizatoru un dalībnieku atmiņas;   daudzveidīgās norisēs iesaistīt plašu sabiedrību.

Simboliski  vienojoties ar citiem akcijas dalībniekiem, 23. augusta pievakarē pie Viļakas novada bibliotēkas brīvā dabā pulcējās mūsu lasītāji un citi interesenti, lai kavētos atmiņās par trešās atmodas laiku, Latvijas Tautas frontes darbību un savu dalību Baltijas ceļā. Atmodas laiks tiek dēvēts arī par Baltijas valstu „dziesmoto revolūciju”, kad dziesma stiprināja tautas pašapziņu, no jauna iededzot dvēseles uguni. Arī Viļakā pie ugunskura atmiņu stāsti mijās ar dziesmām – “Manai tautai”, “Brīvību Baltijai!”, “Dzimtā valoda”, “Zeme, zeme…” un citām – Normunda, Viļa un Kristiāna izpildījumā.

Vilis Bukšs pastāstīja par avīzes “Balvu Atmoda” lomu un veidotājiem. Tās vadītājs Kazimirs Šļakota pats stāstīja par braucienu uz Balvu rajona vietu Baltijas ceļa posmā Rūjiena – Oleri. Turpceļā bijusi neziņa un piesardzība, bet atpakaļceļā līdz pat Žīguriem skanējušas dziesmas. Atmiņās dalījās arī Silvija Kupriša, akcentējot neaizmirstamo kopības sajūtu un emocionālo pārdzīvojumu. Citi klātesošie Baltijas ceļā nebija piedalījušies, bet pauda savas atmodas laika izjūtas un pārdzīvojumus. Tika runāts arī par iegūtās neatkarības novērtēšanu un katra cilvēka ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Īsu brīdi mūsu pulkam pievienojās arī Viļakas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels un nodziedāja dziesmu “Svētī, Kungs!”, kuras vārdu un mūzikas autors ir priesteris Romans Grantovskis, Baltijas ceļa dalībnieks.

Visus vienoja ugunskurs, kura liesmiņas sildīja un atgādināja par “Liesmojošā Baltijas ceļa” ugunskuriem, kuri tika kurti 1991. gadā. Tikšanās dalībnieki sastājās tam apkārt un, rokās sadevušies, dziedāja “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme!”, stāvot kopā kā toreiz, pirms 30 gadiem, –  “tā plecu pie pleca, delnās sajūtot dzīvības pulsu, dzirdot kaimiņu sirdis pukstam un brīvību saucot – ne vairs čukstot…” (R.Jeromāne). Tika dziedātas arī citas dziesmas, bet pasākuma izskaņā bija iespēja nobaudīt uz ugunskura vārītu zupu.

Lai šis atmiņu ugunskurs palīdz stiprināt kopības sajūtu, saglabāt sirdīs savas dzimtenes mīlestību un neļauj aizmirst par tiem, kuri palīdzēja atgūt neatkarību!

Vairāk bildēs

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: informācijas speciālists Vilis Bukšs

Publicēja: vilakabiblio | augusts 23, 2019

Skaista diena Latgales ceļos

Kad pīlādži savos zaros jau šūpo sārto ogu čemurus un dārzos uzzied pirmās asteres, ir piemērots laiks ceļošanai. 20. augusta rītā Viļakas novada bibliotēkas lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībnieces un citi čaklākie bibliotēkas apmeklētāji devās ekskursijā (par saviem līdzekļiem!) pa Latgali.

Pirmā pietura bija Kārsavā, kur apskatījām Rožukroņa Dievmātes katoļu baznīcas. Līdzās atrodas vecā koka ēka un jaunā (2003). Svētās Mises notiek abās.

Tālāk devāmies uz mini zoodārzu “Rozīte”. Diena bija karsta, tāpēc daudzi dzīvnieciņi meklēja patvērumu nojumēs un dažus nemaz nevarēja redzēt. Tā ir privāta kolekcija ar  interesantiem eksotiskiem dzīvniekiem un putniem.

Sakstagalā apmeklējām Franča Trasuna muzeju “Kolnasāta”. Klausoties interesanto gides stāstījumu, atmiņā atausa I. Ābeles romāna “Klūgu mūks” aprakstītās ainas, radās vēlēšanās salīdzināt lasīto ar redzamo. Muzejā varēja aplūkot gan Trasunu ģimenes mantas, gan pastāvīgo ekspozīciju “Senie sadzīves priekšmeti”.

Rikavā mūs sagaidīja literāte Iveta Dimzule. Pastāstīja par muižas vēsturi. Tajā ilgus gadus bijusi skola, bet ar šo mācību gadu Rikavā skolas vairs nebūs.  Iveta mūs pavadīja uz Rikavas Dieva Apredzības katoļu baznīcu. Tajā sajutām īpaši spēcīgu garīgu auru. Mūsu grupas sievas uzšķīra baznīcā atstātās lūgšanu grāmatas un nodziedāja dziesmu Dievmātes godam.

Nagļu pagasta Īdeņā zvejnieku sētā “Zvejnieki” tās saimnieks Jānis Macāns ar savu stāstījumu un ilustrācijām “uzbūra” vairākus gadu tūkstošus senas ainas Lubāna ezera krastā. Viņš ar lepnumu teica, ka Rīga tajā laikā kartē nav redzama, bet pie Lubāna atrasti brīnišķīgi akmens laikmeta darba rīki un rotas. Protams, nobaudījām arī zivju zupu.

Gaigalavas pagastā atrodas ūdenstūrisma attīstības centrs “Bāka”. Bākā uzkāpt gan nebija iespējams, jo tur norit remontdarbi, taču pabijām pie Lubāna krastiem un varējām redzēt tā vareno apjomu.

Ceļš jau iegriezās mājup. No ārpuses aplūkojām Bikavas katoļu baznīcas ēku. Tā piesaistīja ar savu spožo baltumu, kas krasi atšķiras no Viļakas katoļu baznīcas arhitektūras. Pēdējais apskates objekts bija “Saipetnieki”- senu darba rīku, braucamrīku, lauksaimniecības tehnikas un citu saimniecības priekšmetu kolekcija – brīvdabas muzejs.  Acis priecēja arī dekoratīvo krūmu un puķu krāšņums.

Visu dienu spīdēja saule, tā padarot mūsu braucienu patīkamu un atstājot labāku iespaidu par redzēto. Secinājām, ka mūsu pašu mīļajā Latgalē ir tik daudz jauku tūrisma un dabas objektu, ko vērts apskatīt.

Bildes

Viļakas novada bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Foto: A. Lesniece, I. Dimzule, R. Jeromāne

« Newer Posts - Older Posts »

Kategorijas