*IN MEMORIAM
Voi naaizmērstat vēļ šūdīn
Kai ganeņš stabulej,
Kai saules lāktā agrā,
Putni gavilej?
Voi naaizmērstat vēļ šūdīn
Kai dzaguzeite kyukoj
Gona godus skaiteidama
Bārza zorā tupādama?
Voi naaizmērstat vēļ šūdīn
Kai dzeneits kūkā kaļ,
Kai atbolsis pa mežu
Atsagrīžas atpakaļ?
Voi naaizmērstat vēļ šūdīn
Kai ganeņš mežā gauži raudoj,
Pazudušas raibaleņas
Gordō pīna devējeņas?
Sen aizaugušas gonu takas,
Kur soltā rosā kōjas mērka
Tik yudiņs vēļ nu dzymtos okas,
Taidz pat kai tūreiz bērneibā.
(Valerijans Rundzāns)
Kā rudens vējš, kas no koka paķēra zeltainu lapu, tā Laimīte paņēma TAVU dvēselīti. Ar vēja vijoles skaņām ieaijāja, ar klusu vārdu remdināja un sirdī sāpes dziedināja.
TU apstājies, kur visi ceļi krustojas un beidzas, lai aizejot no dzīves šīs tik līdzi paņemtu kas labs ir bijis un vairāk it neko.
TU paliksi Ezerzemē ar dziesmu, dzeju un sirds skanējumu. TU dzīvosi Dzimtenes dziesmā!
Viļakas novada bibliotēka
Viļakas bibliotēka 
Komentēt