Rudens saule pēdējās dienās ir skopa. Smidzina lietus un vējš rauj no kokiem skaisto rotu. Spītējot drēgnajam laikam, 18. oktobra tikšanās Viļakas bibliotēkas zālē ar gaismu un siltumu priecēja klātesošos, kad mūsu novadniece Anita Bicāne sāka lasīt savu dzeju no krājuma “Gaismas stīdziņas”. Dzejoļus Anita raksta jau sen, taču tieši šogad radās iespēja tos publicēt un iepriecināt lasītājus.
Bibliotēkā pulcējās Viļakas Dienas aprūpes centra apmeklētāji, lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībnieces, Viļakas literāti, autores draugi. Anita pastāstīja, ka dzejas rindas rodas īpašos atklāsmes brīžos, tās viņa vienmēr pieraksta vienatnē. Dzejā – atvērta dvēsele, pārdomas, atziņas par vērtībām. Daudz emociju. Anitai prieks un gandarījums par paveikto, pateicība cilvēkiem, kuri palīdzēja piepildīt sapni.
Dažas rindas no “Gaismas stīdziņām”:
“Savas domas lai izprast var spēt.
Jūtas un vēlmes lai atvērtas tiek –
Dvēseles dziļums kā siltums, kā vējš,
Lai tajā ienirt, lai sajust var vēsmas”.
Lai veicas, Anita! Lai gaišas domas un radoša dvēsele! –
“Sirds zina, kāds šis ceļš un kā tas ejams,
Un tikai Sirds ir tā, kas Dvēselei ir rota…
Un tikai Sirds ir tā, kas saliek visu pareizajās vietās”.
Teksts: Rutta Jeromāne
Foto: Rutta Jeromāne, Jolanta Vrubļevska
Viļakas bibliotēka 
Komentēt